Autors: Zane Eniņa

Pa “slepenajām taciņām” uz Maču Pikču
Stāsti 24 decembris, 2014 Viens komentārs
Rīts sākas ar brokastīm un atvadām no Ali, viņš rīt startē „Inka trail” – pārgājienā, kuru šeit veic daudzi un kas maksā neprātīgu naudu. Džouvī ir atguvis spēkus un piekrīt sastādīt man kompāniju, lai tiktu līdz Maču Pikču uz savu roku. Uztaisām pāris atvadu bildes un samīļojamies. Piekodinu Ali, ka gaidu ielūgumu uz kāzām –... lasīt vairāk
Bildinājums Maču Pikču
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
„Tas taču ir ūdenskritums, vai ne?”, es cerīgi vaicāju Džouvī, kad no rīta ieturam brokastis. Diemžēl nē, Džouvī apgalvo, ka pa jumtu bungājošās skaņas ir lietus. Kad izejam ārā, redzu, ka viņam taisnība. Vēl mākslīgi apgaismotā iela ir peļķēm klāta un lietus pilieni priecīgi dzīvojas pa tām. Ir 5 no rīta, kad ierodamies autobusa pieturā.... lasīt vairāk
Taureņu (ne)miers
Dzīve 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Kādu taureni tu vēlējies ieraudzīt vasaras sākumā – vienkrāsainu vai raibu? Man šķiet, ka vairums cilvēku cerēja pirmo skatīt raibeni – lai krāsaina, piedzīvojumiem bagāta vasara būtu priekšā. Katrā ziņā es noteikti. Ja kaut kur noplivinājās dzeltenie vai viegli iezaļganie spārni, ātri novērsos un izlikos, ka neko neesmu redzējusi. Es vienmēr esmu gribējusi raibas vasaras.... lasīt vairāk
Veģetārās pusdienas ar vāciešiem
Stāsti 25 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
No rīta pusmiegā saņemu lāča apskāvienu, buču uz vaiga un laba turpmākā ceļa vēlējumu. „Tev tāpat”, nomurminu un pagriežos uz otriem sāniem. Durvis aizveras un gaitenī attālinās soļi. Jā, protams, kā vienmēr. Daļa sirds izkāpj no gultas, plikām kājām aizskrien pakaļ, uzlec uz jau tā smagās mugursomas un turpinās ceļu ar milzi. Nodevēja. Un muļķe.... lasīt vairāk
Draņķa autobuss un jaunā radinieka prieks
Stāsti 25 decembris, 2014 2 komentāru
Turpmāk izvēlēšos autobusa sēdvietu internetā uz dullo. Jau otro reizi izrādās, ka elektroniskā shēma un reālā dzīve būtiski atšķiras, rezultātā sēžu pavisam citur, nekā biju pasūtījusi. Pavisam citur nozīmē netālu no tualetēm un 22 stundas smaciņas sabiedrībā nav ļoti patīkams ceļa pavadīšanas veids, ticiet man. Otra jautrība ir skaļrunis tieši virs galvas – tā skaļums... lasīt vairāk
Lidojošie Ziemassvētki
Stāsti 25 decembris, 2014 Viens komentārs
„Jūs kaut kā jocīgi lidojat”, redzot manu maršrutu, saka aviosabiedrības LAN darbinieks. „Jā, jūsu kompānija šādi piedāvāja viszemāko cenu”, pasmaidu jauneklim. Mans lidojums uz Lieldienu salām līdzinās vismaz braukšanai no Rīgas uz Liepāju caur Daugavpili. Iesākumā es lidoju uz Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu, pēc tam uz Santjago Čīlē, no kuras beidzot uz Lieldienu salām. „Es pajautāšu... lasīt vairāk
Ierašanās Lieldienu salā
Stāsti 31 decembris, 2014 2 komentāru
Lidmašīna no Bogotas uz Santjago laimīgā kārtā ir pustukša – operatīvi ieņemu tuvāko trīsrindnieku un, ieturējusi otrās svētku vakariņas, liekos uz auss un mierīgi noguļu līdz brīdim, kad sākam nosēsties. Santjago lidostā man ir tik vien laika, lai izietu visas birokrātiskās procedūras – esmu pie vārtiem 10 minūtes pirms iekāpšanas. Aši atrodu bankomātu, lai Lieldienu... lasīt vairāk
2014 in review
Stāsti 2 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
The WordPress.com stats helper monkeys prepared a 2014 annual report for this blog. Here’s an excerpt: The Louvre Museum has 8.5 million visitors per year. This blog was viewed about 530,000 times in 2014. If it were an exhibit at the Louvre Museum, it would take about 23 days for that many people to see... lasīt vairāk
Lieldienu sala Nato sabiedrībā
Stāsti 2 janvāris, 2015 3 komentāru
Kad mēs ar Kiku mostamies, Eliass jau ir devies uz darbu. Aši sataisāmies arī mēs un ejam uz ciematu. Pa ceļam izdodas nobalsot auto, kas mūs aizved līdz centram – Eliasa māja atrodas gabalu tālāk. Mums paiet teju stunda, kamēr nomedījam īres auto par piedienīgu cenu, 40 dolāriem. Tas arī izdodas tikai tāpēc, ka īrējam... lasīt vairāk
Laiskais laiks uz salas
Stāsti 5 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Savu solījumu es turēju. Laiks, kuru pavadīju Lieldienu salā, vislabāk raksturojams ar vārdu laisks. Neviena rindiņa  netapa uzrakstīta, toties tagad ir sajūta, ka jāsacer kopotie raksti. Salas dienas atsevišķi neaprakstīšu, es pat nevarētu, jo tās visas sajaukušās kopā. Šajās dienās mēs peldējām, grilējām zivis un gaļu, vērojām saulrietus, malkojām dažāda kalibra dzērienus, vazājāmies riņķī uz... lasīt vairāk