Autors: Zane Eniņa

Kad Tupakamaru saka „jā”
Stāsti 13 decembris, 2014 2 komentāru
Šorīt apdaru visus darbus nelielā steigā – man vienos jābūt centrā, esmu sarunājusi „randiņu”. Mana bijusī darba kolēģe Zaiga, padzirdot, ka došos uz Limu, atsūtīja Vladimira kontaktus – bijušais rīdzinieks ieskatījies peruāņu meitenē un tagad mīt šajā valstī. Ejot uz norunāto tikšanās vietu, jūtu patīkamu satraukumu – pirmo reizi ceļojuma laikā varēšu ar kādu aprunāties... lasīt vairāk
Fazendas vergu tuneļos
Stāsti 14 decembris, 2014 Viens komentārs
Meitenes vēl guļ, mēs palūdzam Marko atvadīties mūsu vietā un pateikt, ka Tupakamaru teica, lai mēs viņas nemodinām. Ir jocīgi doties prom no Marko hosteļa un Limas, bija izdevies šeit iegūt mazu māju sajūtu. Es gan, visticamāk, uz vienu nakti vēl atgriezīšos – mans lidojums uz Lieldienu salām ir no Limas. Mums pakaļ uz hosteli... lasīt vairāk
Princese kajakā
Stāsti 15 decembris, 2014 2 komentāru
Tikai tagad, ēdot hosteļa brokastis parastās, sajūtu, cik ļoti esmu „izlaidusies” pie Marko – katru rītu tikko cepta maize, produkti bija augstas kvalitātes un trauki – tīrāki par tīrākiem. Šeit negaršīgas bulkas samestas lielā plastmasas kastē, viens no šķīvjiem tīro trauku kaudzē pilns ar drupačām, sviests – lētākais no lētākajiem. Izvelku no kraukļa krājumiem gabalu... lasīt vairāk
Sandbordings un pingvīns dušā
Stāsti 16 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
„Un vispār man riebjas, ja mani sauc par Džovanni”, kādā brīdī paziņo Džovanni. Nē nu, varēji jau pateikt ātrāk. „Un kā mēs nonācām līdz tam, ka visi tevi šeit sauc par Džovanni?”, netieku gudra. „Tas ir mans oficiālais vārds un tā kā rezervēju Marko hosteli caur booking.com, Marko tā sāka mani saukt, un līdz ar... lasīt vairāk
Nasca līnijas un nakts autobusā
Stāsti 18 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Šonakt kāds mēģināja mani apēst – tas traucēja ne tikai miegu, tagad vairākās vietās uz rokas slejas pietūkuši pampaki, kas nejauki niez. Džouvī apgalvo, ka šos nedarbus pastrādājis ods un uzsmērē kādu ziedi no saviem krājumiem. Ja tā, tad Peru odi ir dikti nešpetni. No rīta ar autobusa ceļabiedriem nofraktējam divus takšus un aizbraucam uz... lasīt vairāk
Man ir tik daudz mīlestības, ko dot
Stāsti 19 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Arequipas hostelī noliekam somas, iešmaucam dušā, ieskatāmies internetā. Tā nemanot pienāk 8 no rīta, kad klāt ir minibuss, kas mūs vedīs divu dienu ekskursijā pa Colca kanjona reģionu. Katram gidam šeit ir kāds specifisks teiciens. Mūsu iepriekšējais gids pielietoja vārdu „basically” kur vajag un kur nevajag – tagad ik reizi pieminot šo vārdu, mēs atceramies... lasīt vairāk
Kondori un picas
Stāsti 19 decembris, 2014 Viens komentārs
Agri no rīta ieturam brokastis un mazliet pēc sešiem rītā dodamies ceļā – no rītiem esot lielākas izredzes redzēt kondorus. Iesākumā mēs gan pieturam nelielā pilsētā, kuras centrālajā skvērā ap strūklaku virpuļo sievietes nacionālos tērpos. „Tourist trap”, mēs saskatāmies. Jā, drīz vien viena no viņām pievirpuļo ar māla krūzīti pie tūristiem – metiet naudiņas, metiet.... lasīt vairāk
3 novēlējumi gada nogalē no Maču Pikču
Stāsti 22 decembris, 2014 2 komentāru
Uh, ar visu draudzēšanos un dauzīšanos uz Maču Pikču esmu iekritusi pamatīgos rakstu parādos. Bet – savs laiks rakstīt, savs laiks iespaidus krāt. Tagad man priekšā teju diennakts autobusā uz Limu, pēc tam garum garas nīkšanas lidostās (kas viss ir nieks, lai nonāktu Lieldienu salās), tā kā raksti būs. Bet, nezinot manas interneta piekļuves iespējas... lasīt vairāk
Dusmīgais suns un vēlme ceļot vienai
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
„Šo vajadzētu saukt nevis par „Flying dog”, bet gan „Angry dog” vai „Biting dog” hosteli”, esam vienisprātis. Mazs kverkšķis, kas dzīvo hosteļa teritorijā, izkoda Ali jakas piedurknē krietnu caurumu, kā arī ar atņirgtiem zobiem komunicēja ar vairumu no mums. Faima saka, ka pēc tam, kad es hosteļa recepcijā esmu nolasījusi lekciju par šo tēmu, darbiniecei... lasīt vairāk
Ilgas un solījums
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Agri no rīta mūs iekrauj autobusā un ved uz Cusco – šodien īpaša jautrība nav gaidāma, visu dienu pavadīsim ceļā. Pusdienlaikā piestājam pie kādas daiļas lagūnas augstu kalnos – lai apmeklētu „krūmus” un mazliet izlocītu kājas. Gids brīdina, ka šķērsojot šo kalnu pāreju, vienmēr kāds no grupas noģībst. Kad kāpjam atpakaļ autobusā, meitene aiz manis... lasīt vairāk