Nasca līnijas un nakts autobusā

Stāsti

Šonakt kāds mēģināja mani apēst – tas traucēja ne tikai miegu, tagad vairākās vietās uz rokas slejas pietūkuši pampaki, kas nejauki niez. Džouvī apgalvo, ka šos nedarbus pastrādājis ods un uzsmērē kādu ziedi no saviem krājumiem. Ja tā, tad Peru odi ir dikti nešpetni.

No rīta ar autobusa ceļabiedriem nofraktējam divus takšus un aizbraucam uz netālo Icas pilsētu – iepirkt našķus ceļam, apmeklēt aptieku un galvenais – bankomātu, jo skaidrā nauda beigusies teju visiem. Vienā reizē bankomāts parasti nedod vairāk par 400 – 700 solēm (135 – 237 USD), ilgāk par nedēļu nepietiek.

Nokārtojuši pasaulīgās lietas, atgriežamies hostelī un gaidām autobusu. Šodien mums priekšā garš brauciens – puse dienas un visa nakts. Brauciens sākas ar apstāšanos pie vīna un pisco ražotnes – mums aši izrāda senu koka vīnogu spiedi un destilācijas iekārtas, diezgan ātri pārejam pie degustācijas procesa. Iesākumā nogaršojam vīnus, tad vairākas pisco šķirnes. Nav slikti, bet pārāk lielā sajūsmā par šo atrakciju neesam, jo tā vairāk vērsta uz pārdošanu nevis procesa iepazīšanu.

Viegli apdulluši no degustācijas, nīkstam ēnā un gaidām mūsu autobusu. „Cik ilgi jūs jau ceļojat kopā?”, par mūsu trijotni jautā kāda ceļabiedre. Īsti nezinu, bet šauju vaļā uz dullo: „Kādu nedēļu laikam.” „Izskatās, ka jums iet jautri”, meitene nosaka un varu viņai tikai piekrist, tāpat kā viņas piebildei, ka šķiet, ka esam kopā daudz ilgāk.

Piebrauc autobuss un mēs turpinām ceļu uz Nasca līnijām. Piestājam pie skatu torņa, kas gan nav pārāk augsts – skatam paveras vien divi no slavenajiem Nasca zīmējumiem (no 120 dolāru vērtā lidmašīnas izbrauciena, protams, var apskatīt krietni lielāku zīmējumu skaitu – pāris bildes galerijā ir no Ali lidojuma). Tomēr tas ir labāk nekā nekas – mēs visi raušamies metāla konstrukcijā un veramies klajumā ievilktajās līnijās.

Pēc tam seko vakariņu pietura, bet tai – visa nakts. Autobuss nav pilns, līdz ar to varam izvērsties katrs pa diviem sēdekļiem. Džovī sēž vienā pusē, bet mēs ar Ali rindā iepretim. Vienā brīdī mēs abi nekaunīgi novietojam kājas uz Džouvī blakus sēdekļa, tā ir diezgan ērti. Šoferis brauc kā džigits un nav viegli noturēt līdzsvaru, tomēr kaut kā izdodas pagulēt un piecos no rīta esam gatavi nākamajiem piedzīvojumiem, ko mums piedāvās Arequipa apkaime.

42. diena, 2014. gada 15. decembris

Izdevumi:

„Tālais” transports
Pilsētas transports
Proviants 10 USD
Naktsmītnes
Izklaide
Citi
Dienas bilance 10 USD
Ceļojuma bilance – 228 USD

 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.