Autors: Zane Eniņa

Draudzība tramvajā
Esmu atgriezusies no Stānām pilnīgi un galīgi slima. Visu nakti kāsēju kā lācis un no rīta saprotu, vai lai kas – man jātiek līdz ārstam jau šodien. Ārsts ir tepat Vangažu miestā un vienā virzienā tieku aizvesta ar auto. Gan jau kaut kā lēnītēm mājās caur mežu atklumburēšu. Izsēžu garo rindu un tieku pie daktera.... lasīt vairāk
Strazdu paldies un manējais ar
Tad nu tā. Esmu atgriezusies mājās un ir laiks solījuma izpildei par Jūsu vārdadienas ziedojuma izlietojumu. Atgādināšu, ka kopā Jūs šim mērķim veltījāt, manuprāt, ļoti cienījamu summu – 765,77 eiro (ziedotāju saraksts šeit: http://kamzolis.com/2014/02/22/pirmkart-otrkart-un-treskart-paldies/). Atgādināšu arī ierakstu, kurā izskanēja aicinājums ziedot: http://kamzolis.com/2014/02/18/apsveiksi-mani-vardadiena-ludzu/. Tajā kā ziedojuma mērķis bija norādīts autobusa noma ekskursijai un desmaizēm pa ceļam,... lasīt vairāk
Esi uzmanīgs ar to, ko vēlies
Man ir diezgan īsa atmiņa, jā. Vienmēr esmu to zinājusi un nekad neesmu slēpusi. Tas ir viens no šī bloga patīkamiem blakusefektiem – varu arī pati ielūkoties savās atmiņās, ja rodas tāda vēlme. Šodien revidēju veca privātā datora failus un atradu kādu tekstu, kuru pārlasot biju mazliet šokā. Kad man tagad cilvēki jautā – vai... lasīt vairāk
Dārgais, Kosmosa kungs
Labi, pierunājāt. Uzlikšu „uz papīra” to, kas jau krietnu laiku dzīvo manā galvā tad, kad pati uzdodu sev jautājumu – ko Tu darītu, ja laimētu miljons (ok, nu vajadzētu drusku vairāk) dolāru vai arī uz jautājumu – kā Tu saredzi savu dzīvi pēc 5 vai ciktur gadiem. Es tos saucu par sapņiem, bet man patika... lasīt vairāk
Rūsa, pelni un mēsli
Stāvu satuntulējusies šosejas malā un labā roka lēnām sāk pagurt. Lai gan starp šalli un cepuri ārā vien deguns, aukstais vējš izmato katru izdevību, lai iesprauktos gar apģērbu un piekļūtu pēc iespējas tuvāk miesai. Šodien, kad steidzos, kā par spīti neviens netur. Man mazāk kā pēc stundas sākas spāņu valodas nodarbība, bet es joprojām esmu... lasīt vairāk
Atvadu pēriens
Guļu uz karstās lāvas, degunu iebāzusi dēļu šķirbā, un kāri tveru bērzu lapu pieskārienus un smaržu. Inese per kā īsts profesionālis – ar divām slotiņām kā rotaļājoties savieno gaisu un ķermeni. Šis ir mans atvadu pēriens, manu veco grēku izsvīšana. Beigās, noziedušās ar medu, sēžam uz lāvas kā divas laimīgas bites. Es Inesei aizsūtīju ziņu... lasīt vairāk
Draugu būšana
Mana pirmā pieturvieta Dienvidamerikā ir Ekvadoras galvaspilsēta Kito. Tā kā šajā pusē man neviena pazīstamā nav, tad ierastām rokas kustībām, sāku meklēt kādu namatēvu vai namamāti caur kaučsērfingu. Noskaidrojusi, ka Kito ir vairāk kā pieci tūkstoši potenciālo uzņēmēju, sāku pielietot filtrus – atlasu tos, kuri šai lapā bijuši nesen un tādus, kuriem ir labi rādītāji... lasīt vairāk
Beidzot sākšu ceļot pa īstam
Droši vien, lielākā daļa no jums, izlasot šādu virsrakstu, nogroza galvu, pie sevis nomurminot retorisku jautājumu – „Nez ko tad tu visu laiku līdz šim darīji?”. Jā, es ceļoju, bet ne gluži tā, kā sapņoju. Pirms sava pirmā ceļojuma dzēru tēju ar vienu puisi, Dmitriju, kas bija ceļojis vairākus gadus un viņš man toreiz sacīja,... lasīt vairāk
8 mēnešos apkārt Centrālajai un Dienvidamerikai
Pašlaik uzvilkts ar zīmuli uz globusa – tāds ir mans maršruts. Bet kopējais mērķis ir apmeklēt visas Centrālās un Dienvidamerikas valstis, kas ir ikurāti 32. Pēc Stānu ceļojuma, Ivara iedvesmota, es beidzot savilku galus un noskaidroju, cik valstīs esmu bijusi es pati – izrādās, ka līdz šim manā kontā ir 52 robežu šķērsojumi. Protams, valstu... lasīt vairāk
Kā tikt pie 20 eiro?
Tā. Noslēdzot šī ceļojuma ievad-triloģiju, parunāsim par naudu. No kā es ceļošu? Kā parasti – no iekrājumiem. Bet, tā kā šis tagad ir ilgtermiņa pasākums, tad man būs jāsāk vēl nopietnāk domāt par divām šanām: taupīšanu un pelnīšanu. Runājot par pirmo – esmu iztēlojusies, ka mans dienas budžets būs 20 eiro (vai rupji rēķinot 25... lasīt vairāk