Autors: Zane Eniņa

Rubenes baznīca – pirmā kristīgā draudze, hronika, pavārgrāmata un kalendārs
Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas durvis ir vaļā – 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Pa tām jebkurš var ienākt baznīcas priekštelpā, kuru no pārējās telpas nodala stikla siena – tās durvis tiek atslēgtas uz dievkalpojumiem, koncertiem vai citiem pasākumiem, kā arī iepriekš sarunājot apmeklējumu. Arī lai tiktu baznīcas tornī, kurā uzkāpt pa spēkam esot vien... lasīt vairāk
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca: torņa vieglums un zvanu spēks
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīcā mani un ceļabiedru sagaida baznīcas valdes priekšsēdētājs Ainārs Pastva. Ir svētdiena un baznīcā jūtama pirms dievkalpojuma rosība – vingrinās vijolniece, tiek aizdegtas sveces, mācītājs riktē ne vien ierastos ceremonijas priekšmetus, bet arī datoru un kameru, lai dievkalpojumā draudze var piedalīties arī attālināti. Kamēr vēl nav sācies dievkalpojums, apskatām telpas netālu no... lasīt vairāk
Ērģemes pilsdrupās atjaunots Ziemeļu tornis
Waze aplikācija rāda, ka drīz būsim galā. Lēnām ripināmies cauri privātmāju rajonam, un pagaidām apkaime ne pavisam neliecina, ka tuvumā atrodas varenas pilsdrupas. Brīdī, kad tās iznirst mūsu skatam, acis ieplešas platāk no iespaidīgā skata. Kā no vēstures grāmatas vai pasakas izkāpušie mūri ar atjaunoto torni šķiet kā mirāža. Tomēr lapegļu un baltegļu ieskautās drupas... lasīt vairāk
Nekad nav klusums
Izkāpju no mašīnas, lai noņemtu koku, kas mūsu prombūtnes laikā iluzori sargā iebraukšanu Drustu mājvietā. Tad pamāju Eduardam, lai viņš brauc lejā, es gribu noiet kājām. Pretējā mežā kokos ietiecas varavīksne, bet zem tās zeltainas govis gremo zāli. Nez, govis redz varavīksni? Tuvāk mājām, laizīdami izsvīduma medu no lapām, kļavā dobji zum sirseņi. Vispār man... lasīt vairāk
Atjaunotā Bauskas pils atvērta apmeklētājiem
Bauskas pilī esmu viesojusies salīdzinoši nesen – pirms trim gadiem, kad vizītē pa Zemgali pavadīju žurnālistus no Lietuvas. Toreiz galvenā uzmanība bija pievērsta Jaunās pils uzlabojumiem un ekspozīcijām, bet Vecās pils tornis bija noslēpies stalažās. Šodien tas glauns un skaists stāv pils centrā. Un vientuļš. Man ir tā iespēja safotografēt Bauskas pili no visiem rakursiem... lasīt vairāk
Siguldas Jaunā pils: nacionālais romantisms, Rainis un spoks
Norunātajā laikā esmu pie Siguldas Jaunās pils mūriem un zvanu Siguldas Attīstības aģentūras direktorei Dacei Preisai, kuru mazliet pazīstu no “iepriekšējās dzīves”. Telefons izslēgts. Staigāju ap pili un jau sāku domāt, vai neesmu ko sajaukusi, kad Dace man zvana pati. Pils biezie mūri ar mūsdienu tehnoloģijām tiekot galā viens un divi. Satikušās esam, un varam... lasīt vairāk
Āraišu ezerpils – augšāmcelta no ezera dzelmes
Āraišu ezerpils jaunajā apmeklētāju centra ekspozīcijā var iepazīt ezerpils jaunatklājēja – arheologa Jāņa Apala stāstu, kā arī aplūkot izrakumos atrastās liecības – dažas pat tūkstoš gadus senas. Vēstures stāsta izzināšanai jāliek lietā dažādas maņas, jo daļa no tā ietērpta skaņās, citas lietas jāaplūko, vēl citas jāaptausta. Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā var iepazīt akmens, bronzas un... lasīt vairāk
Cēsu Sv. Jāņa baznīca – unikālas vēstures vērtības, mūsdienīga lietotne un slepeni vēstījumi
Cēsu Sv. Jāņa baznīcā mani sagaida draudzes priekšnieks Andis Ozoliņš-Vīksne. Atvainojies par nelielo aizkavēšanos rīta aizņemtībā, viņš aicina iekšā un ir gatavs man izrādīt visu, kas baznīcā savests kārtībā nesenajos rekonstrukcijas darbos – tie ir apjomīgākie uzlabojumi pēdējo 80 gadu laikā. Atjaunota fasāde, logi, durvis, vitrāžas, jumts, pulksteņa ciparnīcas, torņa koka konstrukcijas, baznīcas apkārtne, ierīkota... lasīt vairāk
Vēsture atdzīvojas Cēsu viduslaiku pilī
Nekādi netieku līdz ieejai, kur sarunāts satikties ar Viduslaiku pils nodaļas vadītāju Gundaru Kalniņu – jāfotografē košie krūmi un puķes, kas sazēlušas pils priekšā. Esmu dabūjusi vienā kadrā koši dzelteno forsītiju ar pils toni, kad manu no pils iznākam Gundaru. Metu mieru puķēm un esmu gatava pievērsties vēsturei. Pirmais pieturas punkts gan atkal vērš manu... lasīt vairāk
Ungurmuiža: diži cilvēki un koki
Ungurmuiža man šķiet ļoti īpaša vieta. Vēl tad, kad neko sīkāk nezināju ne par vietas izveidotājiem Kampenhauzeru dzimtu, ne šī brīža “muižas gariņu” Ievu Ņevečorovu, man vienmēr ir paticis atbraukt uz Ungurmuižas parku – pasēdēt zem ozoliem, pastaigāt zem liepām. Bet šogad, kad liktenis man sagādāja iespēju iedziļināties gan muižas vēstures notikumos, gan iepazīties ar pārvaldnieci... lasīt vairāk