Norunātajā laikā esmu pie Siguldas Jaunās pils mūriem un zvanu Siguldas Attīstības aģentūras direktorei Dacei Preisai, kuru mazliet pazīstu no “iepriekšējās dzīves”. Telefons izslēgts. Staigāju ap pili un jau sāku domāt, vai neesmu ko sajaukusi, kad Dace man zvana pati. Pils biezie mūri ar mūsdienu tehnoloģijām tiekot galā viens un divi.
Satikušās esam, un varam doties aplūkot slavenos nacionālā romantisma interjerus, kas tagad restaurēti un atguvuši seno spozmi. Astoņu pils telpu dekoratīvā apdare ir komplekss valsts aizsargājams mākslas piemineklis. Tas ietver visas telpas, kurās ir koka sienu paneļi, īpaši grezni izveidota griestu apdare (ģipsis, bet pirmā stāva vestibilā – ģipsis un koks), kolonas, kapiteļi un citi interjeram būtiski elementi.
“Lai pēc iespējas vairāk informācijas saglabātu par visu pils dažādo laiku interjeriem, katrā tās telpā, kurā notika apdares restaurācija, tika atklāti visi apdares slāņi krāsojumiem, tiekot līdz pat pils sākotnējās būvniecības laika krāsojumiem 19. gadsimta beigās”, stāsta Dace Preisa, demonstrējot dažādu krāsu kvadrātiņus uz sienas.
Svētku zālē Dace iededz gaismas, lai es labāk varu apbrīnot četras latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Strunkes veidotās koka intarsijas – “Dainotāja” – dziesmu kamola tinēja, “Koklētājs” – dainu vācējs, “Pegazs” – poētiskās iedvesmas simbols un “Dzejnieks” – cildenu vārsmu radītājs. Man personīgi vairāk iet pie sirds viņa veidotā pils torņa vitrāža “Četri gadalaiki”. No šī meistara pilī vēl atrodas glezna “Azaids”. Tāpat pilī var apbrīnot Kārļa Sūniņa eļļas gleznojumu – panno “Ainava” (“Meitenes pie Gaujas” un “Siena grābēju sagaidīšana”) un Pētera Teodora Ozoliņa radīto panno “Atpūta”. Visi mākslas darbi piedzīvojuši restaurācijas procesu, kas bijis ļoti individuāls – dažas gleznas tika vestas uz restaurācijas darbnīcu, bet ar citām tika strādāts uz vietas pilī.
Pati ēka un tajā esošie darbi ir galvenais “eksponāts”. Papildus vairākās pils telpās iekārtotas ekspozīcijas, kuras ļauj vairāk uzzināt gan par pils izveidi, gan tās iemītniekiem dažādos laikos.
Sākotnēji Jaunā pils tika celta kā kņazu Kropotkinu vasaras rezidence, kuru nopelnu klāstā ir gan dzelzceļa līnijas Rīga-Pleskava vīšanās caur Siguldu, veicinot tūrisma un kūrorta attīstību, gan bobsleja un kamaniņu trases un minerālūdens ražotnes izveide, kā arī autotūrisma veicināšana.
1934. gadā pils nonāca Latvijas Preses biedrības īpašumā, un 1937. gadā pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna izstrādātā projekta noritēja pils pārbūve, kuras laikā pilī tika izveidots unikālais nacionālā romantisma interjers, kas aplūkojams šobrīd. 20. gadsimta 20.-40. gados Jaunā pils ieguva atpazīstamību kā Rakstnieku pils, piesaistot Siguldai Latvijas inteliģences un radošo aprindu uzmanību – šeit notika ievērojamu kultūras darbinieku rīkoti literāri vakari, balles, saieti, kongresi un jubilejas. Pilī viesojušies pazīstami latviešu rakstnieki, tostarp Kārlis Skalbe, Aleksandrs Čaks, Jānis Akuraters un Rainis. Tā vien gribas pasapņot – kurās telpās viņi mituši, ko rakstījuši, par ko domājuši? Varbūt viņu mūzas tepat vien lidinās, tāpat kā pils spoks, kurš ir ļoti tīrīgs, jo dzīvo vannā.
Kad aplūkots pils interjers, laiks iziet ārā uz kādas no pils terasēm, no kurām paveras krāšņs skats uz Gaujas senleju un iepretim esošajām Livonijas ordeņa pilsdrupām. “Kad uz šīs terases atvērs kafejnīcu, mans darba ražīgums būtiski kritīsies”, joko Dace. Uzkāpjam arī pils tornī, kura galā vējš planda sarkanbaltsarkano karogu. No šejienes skats ir varens uz visām pusēm! Uz atvadām Dace mani nofotografē uz terases – viņa apgavo, ka šeit iznākot ļoti stilīgas Instagram bildes. Pili un terases apskatīt no ārpuses vari kaut šodien, bet iekštelpas būs apmeklētājiem atvērtas no piektienas, 11. jūnija!
Siguldas Jaunā pils ir viens no objektiem, kurus ikviens šovasar tiek aicināts iepazīt Kultūras ministrijas informatīvajā kampaņā “Atrastā Latvija”. Tajā apkopoti teju 60 no jauna izveidoti un atjaunoti objekti – muižas, pilis, baznīcas, katedrāles, muzeji, dabas takas, dārzi, estrādes, torņi, tilti, promenādes, pludmales un citi objekti. Objekti sarindoti 7 kultūras un dabas mantojuma ceļos, Siguldas Jaunā pils ir viens no deviņiem Baltijas ceļa objektiem.
Kampaņas laikā ikvienam pieejama mājaslapa www.atrastalatvija.lv, kurā iespējams uzzināt vairāk par atjaunotajiem un jaunuzceltajiem kultūras un dabas mantojuma objektiem, tajos veiktajiem Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību ieguldījumiem, kā arī gūt praktisku informāciju par objektu apmeklējumu un piedalīties Latvijas atrašanas spēlē.
Šī materiāla tapšanu iedvesmojusi un atbalstījusi Kultūras ministrija, par to paldies!
