Iznākusi grāmata “Nekaunīgais pingvīns”

Dzīve

Nekaunīgais pingvīns ir sēdējis man cieši blakus kopš pavasara. Teksts svītrots un labots, bildes atlasītas un atkal ārā mestas, vāka dizains bīdīts uz priekšu un atpakaļ – viss pazīstams līdz detaļām. Tomēr. Tā ir jocīga, mazliet svinīga un arī neticama sajūta, redzēt to visu saliktu kopā – 510 lappuses biezā un teju kilogramu smagā baltā ķieģelī, uz kura priecīgs sēž karaliskais pingvīns, saukts arī par nekaunīgo.

Grāmata veltīta septiņiem ar pusi mēnešiem, kas pavadīti, ceļojot pa Dienvidameriku, Lieldienu salu un Antarktīdu. Lai arī nonākšana Antarktīdā ir centrālais grāmatas stāsts, man šķita būtiski to parādīt kā daļu no ceļojuma, kā tas bija reālajā dzīvē. Pirms nonākšanas Baltajā kontinentā mani ceļi veda uz Ekvadoru, Peru, Lieldienu salu, Čīli un Argentīnu, bet pēc tam – Argentīnu, Urugvaju, Paragvaju un Bolīviju. Grāmata ir arī apliecinājums dzīves nejaušību skaistumam, kuru virkne mani aizveda līdz viņam – Pingvīnam.

Es nudien nebiju plānojusi viņu iegrāmatot – lai dzīvo blogā un miers! Uz jūsu mudinājumu – raksti taču grāmatu – parasti atraucu: blogs ir kā elektroniska grāmata, lasiet to! Kas notika, kāpēc es mainīju savas domas?

Ja jāatbild vienā vārdā – Covids notika. Pavasarī aizsūtīju dzīvesbiedru uz Rīgu, jo viņš turpināja doties uz darbu, un nolēmu sevi brīvprātīgai pašizolācijai vienatnē divu mēnešu garumā. Biju pārliecināta, ka dēļ švakās plaušu veselības ar Kovida kungu iepazīties nedrīkstu. (Rudenī tas tomēr notika, laimīgā kārtā šī tikšanās nebija liktenīga.) Kad steidzamie darbi bija apdarīti, pieķēros ceļojuma bilžu šķirošanai, kurai nekad neatlika laiks, un pārlasīju ceļojumu pierakstus.

Mani pārņēma dīvaina sajūta – tā kā tobrīd bez īpaša iemesla no Latvijas izbraukt nevarēja, ārvalstīs piedzīvotais sāka šķist ļoti īpašs. Protams, arī iepriekš biju apjautusi, ka ceļojumos redzētais un pieredzētais ir dāvana, bet jaunie apstākļi piešķīra tam vēl lielāku vērtību. Ap to pašu laiku interneta ārēs parādījās vairāki gadījumi, kad cilvēki piesaistīja līdzekļus, un par to tika pie “vērtīgiem” ieteikumiem un nosodījuma – gluži kā operācijā “Pingvīns”, tēma bija aktuāla. Saliekot šīs sajūtas kopā ar brīvajiem laika resursiem, sāku darināt grāmatu.

Vai grāmata ir tas pats blogs, tikai iespiests papīrā? Pamatā jā un mazliet nē. Lauvas tiesu no grāmatas patiešām veido bloga ieraksti. Es pat dažbrīd mēģināju “pārrakstīt vēsturi” un tad atmetu ar roku – es nevaru otrreiz aprakstīt to pašu notikumu labāk nekā brīdī, kad tas tikko piedzīvots – emocijas ir spilgtas, sajūtas svaigas. Tāpēc stāsta pamats ir blogs.

Pilnīgi no nulles ir tapis grāmatas sākums, kurš vēsta par laiku īsi pirms ceļošanas uzsākšanas. Man bija svarīgi iedot lasītajam kontekstu, lai būtu vieglāk saprast manu tā brīža dvēseles stāvokli. Biju gadiem sapņojusi par ceļošanu ar mugursomu plecos un beidzot tas brīdis bija klāt – biju iekrājusi līdzekļus un vienojusies par darba attiecību pārtraukšanu, bija atlikušas tikai trīs nedēļas, ko strādāt… Tomēr ilgi gaidītās brīvības vietā nonācu slimnīcā. Labi, nav ko pārstāstīt grāmatu, izlasīsiet paši.

Otra galvenā atšķirība – Antarktīdas stāsta sadaļā ietverti arī komentāri. Protams, ne visi, tiem būtu atsevišķa grāmata jāvelta. “Nekaunīgajā pingvīnā” iekļauti krietna deva gan atbalstošo, gan nosodošo komentāru, jo bez tiem Pingvīna stāsts nav saprotams un nav pilnīgs. Ar šo soli es arī vēlos uzsvērt – internetā teiktais ir paliekošs, tā ir mūsdienu komunikācijas forma, kas ieņem aizvien būtiskāku lomu. Tāpēc arī būtu svarīgi apzināties, ka internets nenozīmē visatļautību, kā, iespējams, daži labi to ir pārpratuši. Šobrīd par to liecina vairāku žurnālistu un valsts amatpersonu publiskotie materiāli.

Trešā lieta – bloga teksti ir pieslīpēti, atmetot kopējam stāstam nenozīmīgas detaļas, citviet tie papildināti ar akcentiem, lai notikumi iegūtu kontekstu. Liels darbs no redakcijas puses paveikts, precizējot vietu un dzīvnieku nosaukumus latviešu valodā. Tekstā sastopamas daudzas valodas “draiskulības” – svešvārdi, jaunvārdi un citas novirzes no literārās latviešu valodas, par ko, iespējams, dabūšu trūkties.

Tātad, vēlreiz uzsveru – grāmatas pamatā ir blogs, tāpēc tiem, kas savulaik rūpīgi sekoja līdzi visiem ierakstiem, grāmata vairāk derēs notikumu un emociju atsvaidzināšanai, bet jaunatklājumu būs mazāk.  

Kopumā grāmatas tapšanas process bija viegls un patīkams – ar redaktori Elīnu Vanagu sapratāmies no pusvārda, grāmatas izdošanas procesu meistarīgi koordinēja Aija Balcere, arī visi pārējie izdevniecības darbinieki bija atsaucīgi. Un, protams, par saziņu ar Zvaigznes vadītāju Viju Kilbloku varētu atsevišķu ierakstu uzrakstīt, bet tas būs cits stāsts…  “Komunikācijas aģentūras” māksliniece Linda Kraule radīja tīru un gaumīgu vāka dizainu, bet labiem vārdiem to rotāja Eva Johansone un Ēriks Stendzenieks – paldies! Labi, šis ieraksts sāk ieilgt, bet man vēl pāris praktiskas lietas jāpavēsta.

Tātad – es šodien tiku pie pirmā grāmatas signāleksemplāra, rīt (2. decembrī) tā sasniegs Zvaigznes grāmatnīcas Rīgā, bet līdz nedēļas beigām piegādes būs tikušas arī līdz citām grāmatnīcām visā Latvijā. “Nekaunīgais pingvīns” būs nopērkams arī izdevniecības Zvaigzne ABC un citu izdevniecību interneta veikalos. Cik man šobrīd zināms, grāmatas cena Zvaigznes grāmatnīcās plānota nedaudz zem 23 eur.  

Kas vēl? Par spīti daudzo acu pāriem, kas pētījuši un vētījuši grāmatu, varu teju vai apsolīt – kļūdas būs. Tā kā ļoti ceru, ka “Nekaunīgais pingvīns” piedzīvos atkārtotu izdošanu, lūdzu – ja pamaniet kādu nepilnību, atsūtiet man ziņu uz e-pastu: [email protected].

Sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem, klātienes atklāšanas pasākuma un autogrāfu stundas šobrīd nebūs. Bet – es esmu iecerējusi decembrī sarīkot nelielu pleznu plikšķināšanu virtuālā vidē (informācija sekos), bet par vēlmi saņemt autogrāfu dodiet ziņu, centīšos iespēju robežās jums tos nodrošināt.

Noslēgumā – milzīgs paldies par daudzajiem apsveikumiem un labajiem vārdiem, ko šodien veltāt grāmatas iznākšanai. Neiztrūkstošs paldies 120 atbalstītājiem, bez kuriem šis piedzīvojums nebūtu noticis. Un paldies visiem par atbalstu – domās, vārdos, darbos! Jūs esat tik lieliski kā pingvīni!

p.s. Pirmās apsveikuma bučas saņēmu no Herolda Širhana Dēla atvases Herolda, prieka mirkli fiksēja Vija Kilbloka.

5 komentāri

  • Paldies, Zanīt, blogam sekoju un lasīju visu, bet grāmatu noteikti gribēšu. Jūs esat ļoti jauks cilvēks, un man noteikti no tāda laba cilvēka grāmatai manā plauktā būs jābūt!

  • Šī ziņa mani iepriecina, jo dievinu ceļojumu aprakstus tāpat kā ceļošanu. Jūsu blogu šad un tad esmu palasījusi, bet ne visu, tāpēc man noteikti grāmatā lasītais būs jaunums. Jau kādu laiku atpakaļ domāju, ka jums derētu izdot grāmatu, jo esat liela ceļotāja un blogs jau ir labs treniņš rakstīšanas prasmēm! Lai jums daudz skaistu un vērtīgu iespaidu, ejot šīs pasaules ceļus, nu jau arī kā rakstniecei! 🙂

  • […] kurus mēdzu dēvēt par “projektiem”. Man personīgi nozīmīgākais ir nesen iznākusī grāmata “Nekaunīgais pingvīns”, kurā apkopoju savulaik piedzīvoto Dienvidamerikā, Lieldienu salā un Antarktīdā. Paldies […]

  • Regulāri sekoju Antarktīdas un Dienvidamerikas ceļojumiem jau arī blogā. Bet lasīt šos piedzīvojumus grāmatā tomēr ir vēl lieliskāk. 🙂
    Man ļoti patīk, ka Zanes ceļojumi nav tik par jaunu vietu apskati, bet vairāk par cilvēkiem, attiecībām.
    Ar nepacietību gaidu nākamos ceļojumus un nākamās grāmatas. 🙂 Lai izdodas!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.