Nozīmīgākais notikums kopš atgriešanās Monreālā bija Gambo ballīte. Rafaēla draugiem tika pagatavots Luiziānas nacionālais ēdiens un demonstrēta īsfilma par mūsu 120 ceļā pavadītajām dienām. Nezinu vai gambo izdevās gluži autentisks, bet garšīgs gan un briesmīgi trenks arīdzan. “Luiziānā tu neesi pilns, kamēr nejūties nožēlojami”, atcerējāmies Konstances teikto un apēdām katrs pa divām porcijām. Arī lielākā daļa filmas jociņu tika saprasti, tā kā faktiski pienākums pret “dzimteni” tika izpildīts godam.
Vakara gaitu krāšņāku darīja Rafaēla māsas un viņas vīra nesen ģimenē ienākušais kucēns Banzai, kas tiks audzināts par pavadoni neredzīgajiem. Pēc gada speciālisti suni izvērtēs un pieņems lēmumu – ja duksis atbildīs visiem kritērijiem, viņš tiks nodots neredzīgo rīcībā, ja nē – “audžuģimene” varēs viņu paturēt. Otrs jautrības avots bija Rafaēla draugu meitas, kas darbojās ar bērniem raksturīgu enerģiju – te jālec, te jādzied, jā jākaujas, te jāspēlējas.
Šobrīd topā ir spēle, kur nosaucot kādu ciparu, tik reizes jākustina papīra veidojums (tas, kas bildē) un tad tiek atvērts ciparam atbilstošais stūris, kurā uzzīmēts, kāds uzdevums “upurim” jāveic – jāpeld pa gaisu, jāparunājas ar durvīm, jāuzvelk kurpes otrādāk un tamlīdzīgi. Īsāk sakot, droši vien jautrāku dienu ar vietējiem bērniem es vairs šajā ceļojumā nepieredzēšu, tāpēc ar sirsnīgiem paldies vēršos pie Ingas Gailes!
Atlikušajās dienās mēs pāris reizes dodamies uz Monreālas centru – gan suņa kompānijā, gan paši vien. Pēdējā dienā ārā zēģelē tāds vējš, ka Rafaēls gandrīz padodas un pārsimts metrus no mājām paziņo: “man šķiet, ka tu esi pietiekami Monreālu redzējusi, ejam atpakaļ”. Abi skaidri zinām, ka šis apgalvojums patiesībai neatbilst, un dodamies vien salt tālāk. Pilsētas centrā Selīnas Dionas vīram piederošajā kafejnīcā notiesājam šejienes nacionālos gardumus – poutine un kūpinātas gaļas sviestmaizi, no rītdienas sākšu “jaunu, skaistu dzīvi”. Vakarā ciemos ierodas DžīEs, Alekss un Žans. Ir diezgan jocīgi atvadīties no viņiem visiem, kā arī no šī dzīvokļa, kas tapis par mājām ārpus mājām.
No rīta sešos izeju ārā un uz mirkli sastingstu no negaidītās ainas. It kā jau skaidri zināms, ka tam bija tuvākajā laikā jānotiek, bet vienmēr, kad tas notiek pirmo reizi, ir ļoti īpaša sajūta. Zāle, trotuārs un vēl vakar no krūma ēstās avenes noklātas ar pūdercukuru. Monreālā snieg.
19. – 23. novembris, 382. – 386. ceļojuma diena
Izdevumi
| „Tālais” transports | – |
| Pilsētas transports | – |
| Proviants | 64 YSD |
| Naktsmītnes | – |
| Izklaide | – |
| Citi | – |
| Dienas tēriņi | 64 USD |
| Ceļojuma bilance | – 1742 USD |
L.
Lai labs majupceljs!!!