Trip: Itālija ar ceļabiedru somā

“Kāp līdzi mugursomā” – ar šādu uzrunu 2016. gadā aicināju pieteikties cilvēkus, kas nekad iepriekš nebija ceļojuši vienatnē, lai iepazīstinātu viņus ar ceļošanu uz savu roku. No visiem kandidātiem par ceļabiedreni kļuva Māra, ar kuru kopā paciemojāmies Milānā un tās apkaimē.

Mežs pilsētā un vakariņas milāniešu gaumē
Stāsti 3 novembris, 2016 3 komentāru
– “Vislabākais ir brīdis, kad lidmašīnas riteņi atraujas no skrejceļa”, saku Mārai mirklī, kad tas notiek. – “Jā, un arī tas, kad lidmašīna izlido cauri mākoņiem un nonāk saulē,” Māra piebilst. Drīz vien notiek arī tas. Zem mums paliek sniegotā Latvija un mēs, laika apstākļu neietekmētās saules apspīdētas, laižamies uz dienvidiem, uz Milānu. Turp mūs... lasīt vairāk
Pica, pasta un nepareizā kafija
Stāsti 4 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Abi kafijas automāti cenšas izspiest kādu pili, bet, kolīdz traukos satecējis kaut necik cienījams šķidruma apjoms, kāds veiklāks viesis pasteidzas uzpildīt tasītes un mēs atkal paliekam bešā. Vienā brīdī tas piegriežas un aizeju līdz hosteļa darbiniekam un saku, lai viņš mums vienkārši iedod malto kafiju. Kolīdz izmuldos, ka plānojam to sajaukt ar ūdeni, viņš noliek... lasīt vairāk
Murkšķa diena un apburtais mežs
Stāsti 5 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Kad biļešu kontrolieris ir izstaigājis visu vagonu, rodas sajūta, ka mēs esam vienīgās pasažieres, kas godīgi samaksājušas par braucienu. Citi pasažieri, lielākoties melnādainie jaunieši, tiek izsēdināti, neiztiek bez kašķēšanās. Ap desmitiem rītā iebraucam Lecco pilsētiņā, kas ieriktējusies ezera līča krastos. Līdz mums nepieciešamajam autobusam vēl atlikusi pusotra stunda, to nolemjam izmantot, apskatot pilsētu un atrodot... lasīt vairāk
Ēst. Runāt. Dziedāt.
Stāsti 7 novembris, 2016 Viens komentārs
Lietus, šķiet, ir apmiekšķējis mūsu namatēva sirdi, un šorīt uz vilciena staciju dodamies visi kopā un ar mašīnu. Galīgi nebūtu gribējies atkārtot vakardienas varoņdarbu ar lielajām somām un pa lietu. Ir agrs, un stacijas durvis ir ciet, biļetes vienkārši nav iespējams nopirkt, tāpēc šodien arī mēs braucam pa zaķi. Laimīgā kārtā kontrole arī vēl guļ... lasīt vairāk
Grācija, grācija!
Stāsti 7 novembris, 2016 Viens komentārs
Aizbraukšanas diena pienāk pelēka un lietaina, droši vien tāpēc, lai mums nebūtu tik žēl doties prom no Itālijas. Bet, jābrauc vien mājās – man atlikušas dažas dienas līdz Āzijas lidojumam, Māra ir noilgojusies pēc savējiem, īpaši mazā, kurš viņas prombūtnes laikā drusku apslimis. Laura mūs palutina ar burvīgām brokastīm un uz atvadām ietūca līdzi vakarnakts... lasīt vairāk