Place: USA

Arī Kanādā snieg
Stāsti 31 augusts, 2015 Pagaidām nav komentāru
„Varu aizņemties mašīnu uz minūtēm desmit?’, prasu Rafaēlam un viņš neliedz šo prieku. Aši piestāju pie pasta, lai nosūtītu pēdējās vēstis no Aļaskas, tad dodos slēpņa medībās. Zinu, ka Rafaēlu šī nodarbe neaizrauj, tāpēc neesmu to piekopusi, tomēr pamest Aļasku, neatrodot nevienu slēpni, arī negribas. Manis izraudzītais objekts ir pamanāms pa gabalu, neizkāpjot no mašīnas.... lasīt vairāk
Laipni lūgta ASV
Stāsti 24 septembris, 2015 3 komentāru
Vakar ķermenis negribēja iet gulēt (Filipīnās bija trīs dienā), bet šorīt – celties augšā (Filipīnās taču nakts). Tomēr jāceļas vien ir – Edgars dodas strādāt, bet es padzert rīta kafiju un nopirkt autobusa biļeti uz štatiem. Kad pieeju pie Greyhound biļešu lodziņa un vēlos nopirkt biļeti uz Everett pilsētiņu, darbinieks vaicā, vai uz šodienu. Kā... lasīt vairāk
Zvaigžņu karā
Stāsti 25 septembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Pēc brokastīm Inta un Ričards iesēdina mūs mašīnā un aizved uz dažām Sietlas vietām, kur mēs nekad nenonāktu, ja vien neatrastos viņu sabiedrībā. Pirmā pietura ir Latviešu Biedrības Vašingtonas štatā, kas pastāv 65 gadus, sanākšanas vieta ar nelielu baznīciņu. Šeit bērni pulcējas svētdienas skolā, bet lielie (un arī mazie) var apmeklēt bibliotēku un dažādus pasākumus.... lasīt vairāk
Šausmas, burvestības un Hilarija
Stāsti 26 septembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Mūsu šodienas galvenais pieturas punkts ir pulksten divi, kad esam sarunājuši tikšanos Sietlas centrā ar nevienu citu kā manu pirmo Santjago ceļa kompanjonu Hilariju. Tie, kas manu blogu lasa jau pāris gadus, noteikti atcerēsies dzīvespriecīgo, sprogaino amerikāņu meiteni, kas mazliet līdzenās slavenajai aktrisei Džūlijai Robertsai. Līdz tam gan vēl ir mazliet laika, tāpēc rīta pusi... lasīt vairāk
Kolibri fuksijās
Stāsti 30 septembris, 2015 Viens komentārs
“Pirms jūs aizbraucat, mums ir tradīcija”, saka Inta, “visiem ir jānofotografējas šeit, pie trepēm”. Tad nu sabildējamies visās kombinācijās un rakursos, tad gan esam gatavi ceļam. Inta vēl mums sniedz uz atvadām sviestmaizes un augļus, lai mums nebūtu tik grūti pārdzīvot pāreju no gardajām maltītēm uz kempinga makaroniem. Atkal jau jūtos kā aizbraucot no mammas... lasīt vairāk
Atpakaļ kempingā
Stāsti 30 septembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Hilarija stāstīja, ka visskaistākais skats šeit esot saullēkts virs ezera. Izskatās, ka mana zemapziņa to grib redzēt, tāpēc bez visa modinātā pamostos tieši brīdī, kad lec saule. Brīdi papriecājos un dodos atpakaļ miega skavās un nošņācu līdz pat vienpadsmitiem. Mana rosīšanās pamodina arī Rafaēlu un viņš izveļas no savas istabas pretējā gaiteņa pusē. Hilarija ar... lasīt vairāk
Paradīzes krāsas
Stāsti 30 septembris, 2015 3 komentāru
“Nu kurš kaimiņš no rīta darbina mašīnu”, miegā prātoju. Kad atveru acis, saprotu, ka esmu teltī viena un “kaimiņš” ir Rafaēls. Aha, tātad tomēr nosalis. Es savos trijos guļammaisos šņācu kā lācis migā un nesalu nemaz. Izlienot no telts, gan ir auksts. Tagad termometrs rāda +6 grādus, bet Rafaēls stāsta, ka pirms stundas ir bijuši... lasīt vairāk
Misijas sākums un gals
Stāsti 30 septembris, 2015 Pagaidām nav komentāru
Lai arī šī nakts temperatūras ziņā nebija vēlīgāka, gulēt bija daudz siltāk – iemiegot palīdzēja gan ugunskura uzņemtais siltums, gan nedaudz zemāka atrašanās virs jūras līmeņa, kā arī sausāks gaiss. Es pat biju piešķīrusi vienu no kārtām Rafaēlam, bet arī divos guļammaisos bija gana labi. Agrā tumsa mums sāk palīdzēt rītos piecelties agrāk, es šorīt... lasīt vairāk
Atkalredzēšanās
Stāsti 1 oktobris, 2015 Viens komentārs
Brokastīs pieveicam pavisam pēdējos pārtikas krājumus, uzpildām dzeramo ūdeni un dodamies ceļā. Kolīdz esam atpakaļ uz lielā ceļa, atgriežas garlaicīgā ainava. Ferma seko fermai un dzeltenie, nesen nopļautie lauki mijas ar tikko uzartajiem, veidojot ceļmalās krāsainus rakstus. Ir jauki tos vērot pusstundu, bet tad bezgalīgie lauki apnīk, laikam esam kalnu izlutināti. Spokane pilsētā ierodamies teju... lasīt vairāk
Dārza darbos
Stāsti 1 oktobris, 2015 Viens komentārs
Mēs esam tikko no gultām izvēlušies, kad Dunkans jau rūcina savu balto zirgu pie mūsu treilera. “Veco laiku skola”, secina Rafaēls, “viņš teica, ka būs klāt deviņos un tagad ir tieši deviņi”. Visi kopā dodamies uz netālo pilsētiņu paēst brokastis. Dunkans apsveicinās ar saimnieci, aprunājas par dzīvi un mēs pasūtām katrs pa sātīgam burito. Mielojamies,... lasīt vairāk