Place: Thailand

Stāvu otrajā stāvā un skatos pa logu. Es vēl neesmu aizbrauksi, bet man jau pietrūkst sniegotais priežu mežs, dūmu smarža un biezpiens ledusskapī. Aizeju līdz piemājas vienīgajam pakalnam un kādu laiku veros ainavā, it kā ilgāk skatoties varētu kādu sajūtu sauju paņemt līdzi. Ziemā nekas nepaliek nepamanīts, šobrīd es brīnos par stirnu pēdu rakstiem, drīz... lasīt vairāk

Ināra aizved mani uz lidostu. Parasti es neatļaujos tramdīt draugus, bet šoreiz nudien negribas vīstīties ziemas drēbēs tikai tāpēc, lai tiktu līdz lidostai. Vispār šoreiz esmu sakrāmējusies mazliet neraksturīgi sev – man nav līdzi guļammaisa, toties ir divas kleitas. Un vēl vesels lērums ar drēbēm, laikam iepriekšējā brauciena “trauma” – bija tik ļoti apnicis gadu... lasīt vairāk

“Au!”, iebrēcos kāpjot lejā no otrā stāva gultas. Nu kas tas ir!? Otrā ceļojuma diena, bet viena no pēdām jau taisa jokus. Droši vien esmu to samocījusi vakar pēc negulētās nakts vazājoties ar lielo somu. Nekā nebija, neesmu noskaņota pirmo pilno dienu pavadīt sēžot uz vietas hostelī. Paēdu klasiski draņķīgās hosteļa brokastis – pārslas ar... lasīt vairāk

Tā, nekādus Džonatana kontaktus es neesmu paprasījusi, drusku žēl, tomēr visa vakardiena pavadīta kopā, un bijām jau drusku iedraudzējušies. Tā kā esmu nogulējusi līdz krietniem 11 (joprojām netieku vaļā no džetlega), esmu pārliecināta, ka Džonatans jau sen ir prom, tomēr, kad žāvādamies brienu uz dušu, pirmais un vienīgais cilvēks, kas nāk pretim…. ir Džonatans. Aizejam... lasīt vairāk

Tā kā joprojām dzīvoju bez telefona un attiecīgi bez pulksteņa, nav ne jausmas, līdz cikiem esmu nogulējusi. Mani apgaismo neviens cits kā Džonatans, kurš atkal ir pirmais no rīta satiktais cilvēks. Esot divpadsmit. Oho, džetlegs turpinās. Ieejot dušā, mani sagaida nepatīkams pārsteigums – labi zinu, kur biju pakārusi žāvēties dvieli un tā vieta ir tukša.... lasīt vairāk