Salna Taizemē

Palūdzu hosteļa darbiniekam “pieturēt” busiņu, ja nu tas ierodas laikus un aizjožu pēc brokastīm – ātrākais un lētākais variants ir tās iegādāties no tantes uz ielas, kas tirgo rīsus ar piedevām, šāda porcija izmaksā 35 batus (nepilns eiro). Atgriežos laikus un pat vēl paspēju to nolocīt, tad klāt ir arī transports.

_dsf1618

Esmu šodien nolēmusi piedalīties ekskursijā, kas teorētiski ir padārgs un diezgan tūristisks prieks, tomēr gribas redzēt kaut ko ārpus pilsētas. Saprotu, ka loģiskākais un lētākais veids būtu to darīt ar motorolleri. Savulaik Vjetnamā nenormāli patika ar to vizināties, arī Bahamu salās esmu braukusi ar rolleri. Un tad Indonēzijā pamanījos nokrist. Viegli, tiekot cauri ar dažiem sasitumiem un nobrāzumiem, bet tagad man ir morālā trauma – bailes braukt. Vēl jāņem vērā, ka satiksme šeit rit mums neierastajā virzienā. Arī kompānijas īsti nav un negribas vienatnē iezvelties kādā džungārijā. Nezinu, ceru, ka Kambodžā saņemšos, bet pagaidām raustos.

Lai nu kā, busiņš ir klāt – šodien brauksim uz Doi Inthanon nacionālo parku. Esam cilvēki mazpadsmit, tīri jauka kompānija. Visvairāk iedraudzējos ar blakussēdētāju – Karisu, kas dzimusi Filipīnās, bet šobrīd dzīvo Austrālijā. Meitene ir ekonomiste, bet brīvdienās aizraujas ar fotografēšanu. Iesaku piesekoties viņai Instagramā, nenožēlosiet – kharissa_gomez.

grupa

Mūsu pirmā pietura ir brīnumains ūdenskritums Mae ya. Biju mazliet nobažījusies, ka šeit būs tūristu pūļi, tomēr esam teju vienīgie. Ūdenskritumu nav viegli nobildēt, jo no varenās straumes gaisā ir nerimstošs mitrums un fotoaparāta objektīvs pāris sekundēs noraso.

_dsf1623

Juris Šmits man iesākumā vēlēja nonākt pie cita ūdenskrituma, kas atrodas nacionālajā parkā netālu Bankgokas, bet pēcāk atļāva izvēlēties arī kādu citu skaistumu. Iespējams, es Jurim atradīšu vēl kādu iespaidīgu kritumu, bet iesākumam pateicos par šo lielisko dienu – sirsnīgs paldies! Un Karisai par bildi arī!

paldies

Pēc ūdenskrituma dodamies nelielā pārgājienā gar upes krastu – gide mums rāda šejienes augus, tai skaitā koku, kura lapas garšo tāpat kā citronzāle, tā lapas pievieno karijam, lai iegūtu neatkārtojamo garšu. Šeit ir arī zemeņu, krizantēmu un citu kultūraugu plantācijas, kuras izveidotas ar karaļa atbalstu. Pastaigas beigās iespējams nopeldēties, tomēr neesmu paķērusi līdzi peldamos pričendāļus, tāpēc šī izklaide šoreiz iet secan. Busiņš mūs sagaida nelielā ciematā, kur iedzeram tepat audzēto kafiju, kas garšo pavisam labi, tad tiekam pie pusdienām.

kafija

Pēc tām mūsu ekskursija turpinās kalnā, kas ir augstākā vieta Taizemē – tā atrodas 2565 metrus virs jūras līmeņa. Šobrīd šeit ir patīkami vēss, + 14 grādi, kas pēc ierastā karstuma ir patīkama veldze. Gide ar diezgan traģisku sejas izteiksmi paziņo, ka no rīta esot bijuši vien + 4 grādi, tomēr mūs tas diez ko neiespaido, vairums esam no Eiropas. Šī arī esot vienīgā vieta Taizemē, kur varot novērot tādu dabas parādību kā salna.

Pēdējā pietura ir karaļa un karalienes pagodas, kas reklāmas materiālos rīta saules apspīdētas izskatījās ļoti daiļi, bet patiesībā ir kaut kādi kluči, kas man atgādina padomju arhitektūru. Apkārt tām tiek iekopti dārzi, kas jau ir drusku interesantāki, īpaši izceļas milzīgi eņģeļtauru krūmi ar dzeltenām bazūnēm. Arī skats, kas labā laikā (kāds ir arī šodien) paveras uz ielejām zemāk, ir diezgan iespaidīgs.

Kad esam sakāpuši atpakaļ busā un uzsākam mājupceļu, gide paziņo, ka tagad mēs drīkstam gulēt, līdz Čangmajai ir divu stundu brauciens. Visi kā uz burvju mājiena paklausa un busā iestājas klusums.

Mūs noliek atpakaļ vietās, kur savāca, un ekskursija ir galā. Pāris stundas atpūšos, tad lecu sarkanajā busā un traucos uz Nakts tirgu. Vispār orientēšanās un pārvietošanās Čangmajā ir pavisam vienkārša. Vecpilsēta atrodas četrstūrī, kuru ierobežo kanāls un mūra drupas, katrā debess pusē ir kādi no vārtiem – es, piemēram, dzīvoju pie ziemeļu vārtiem, kur ir lētākās naktsmītnes. Atliek uz ielas nostopēt kādu no busiņiem, nosaukt vadītājam galamērķi un, ja viņš brauc plus mīnus tajā virzienā, kāpt iekšā. Tad, kad busiņš sāk tuvoties tevis vajadzīgajai vietai, jānospiež poga busiņa griestos, tad šis apstājas. Cenu vismaz centra robežās nevajag prasīt, vienkārši jāiedod šoferim 20 bati ( ~50 centi) par braucienu.

Esam sarunājušas satikties pie Karisas viesnīcas ap astoņiem – viņa iznāk pa durvīm tieši brīdī, kad es ierodos. Jau tā skaistā meitene ir sapucējusies un tagad izskatās pavisam šiki. Brīdī, kad aizejam apēst zupu plastmasas galdiņu ēstuvē, nāk smiekli par to, cik ļoti Karisa kontrastē ar apkārtējo vidi. Zupa ir ideāla, Karisa zina šejienes ēstuves, jo apmeklē Čangmaju jau piekto reizi.

_dsf1819

Uzzinājusi, ka neesmu vēl pagaršojusi saldo “mango sticky rice”, Karisa aizved mani uz nakts tirgu, kur tiekam pie našķa. Ir labs! Pēc tam aizklīstam uz pagalmu, kur var sēdēt ārā un malkot dzērienu no kādas “lavočkas”, pārmaiņas pēc paņemam sangriju. Kad esam to pieveikušas un izpļāpājušās, nolemjam mazliet izstaigāties un – uzskrienam virsū Berendam, kurš pamanījies satikt divus citus latviešus – Lauru un Jāni. To es jau biju piefiksējusi vakar, kad šis ielika bildi Feisbukā, ietagojot visu vakarētāju bariņu. It kā sākām sarakstīties par iespējamo satikšanos šodien, bet neko līdz galam sarunājuši nebijām. Šeku reku – tāpat satikāmies. Īsi aprunājos ar letiņiem – žēl, ka viņi jau rīt dodas prom – mēs būtu varējuši sarīkot plašākas dzimšanas dienas svinības par godu valsts svētkiem.

_dsf1828

Vairums ļaužu dodas gulēt, jo šie jau vakardien tā ilgāk pasēdējuši, mēs ar Karisu un vienu poļu jaunieti no viņu kompānijas nolemjam vēl mazliet palikt. Gan Karisa, gan polis ir diezgan runātīgi, varu mierīgi paklusēt. Tomēr abiem ir arī diezgan spēcīgi un atšķirīgi viedokļi par dažām tēmām, vienā brīdī nesaprotu, vai šie koķetē vai jau ķīvējas. “Man jūs atstāt un iet mājās”, smejoties prasu un abi beidzot ir vienisprātis, ka to nu gan nevajadzētu darīt. Nomainām lokalizāciju uz vēl vienu dzērienu, bet tad gan visi izklīstam pa mājām. Neraugoties uz to, ka jau ir viens naktī, mierīgi noķeru sarkano busekli, kas par tiem pašiem 20 batiem aizvizina mani teju līdz namdurvīm.

  1. gada 17. novembris, 8. diena

Izdevumi:

Nakšņošana – 5 eur

Proviants – 6 eur

Transports – 1 eur

Atrakcijas – 42 eur

Kopā – 54 eur

Bilance: – 165 eur

One response to “Salna Taizemē

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s