Place: Pucon

Ap astoņiem rītā ieripojam Pukonas pilsētā. Noskaidroju, no kurienes attiet mans nākamais autobuss (protams, no citas autobusu stacijas) un eju uz turieni. Tur man pastāsta, ka mani interesējošais autobuss būšot desmitos. Lieliski – tieši stunda kafijai un internetam. Kad desmitos mans autobuss neatbrauc, sāku interesēties par tā atiešanas laiku atkārtoti, izrādās šeit pat ir autobusu... lasīt vairāk

Sakravāju mugursomu, apskauju francūžus un dungodama „on the road again”, dodos ceļā. Līdz ciematam esmu iecerējusi nokļūt tāpat kā vakar – ar stopiem. Un, tieši tāpat kā vakar, nenāk neviena mašīna. Bet, aptuveni tai pašā vietā kur vakar, tomēr izdodas noķert auto un divi biznesa vīri mani nogādā ciematā. No tā tālāk man jātiek līdz... lasīt vairāk

No rīta pirmais, kas ienāk manā prātā, ir karikatūra – vīrs sēž izdemolētas istabas vidū un virs viņa lidinās muša, kuru viņš bija centies nosist. Ķermenis pēc vakardienas pisco vakara jūtas gana „izdemolēts”, bet kakls sāp kā sāpējis, baciļi priecīgi kustina kājas. Džouvī ar Mišelu šodien ir ieplānojuši doties uz pilsētu, piesakos viņiem līdzi, šoreiz... lasīt vairāk

Šorīt Džouvī un Mišela aiziet trīs dienas garā pārgājienā ap Villarrica vulkānu, bet es palieku mājās par galveno. Kad pirms pāris dienām šie vaicāja, vai man nebūšot iebildumi pret šādu scenāriju, biju gana izbrīnīta. „Jūs laikam jokojat”, es teicu, „ja ir kaut kas, par ko es sapņoju, tad pabūt dažas dienas vienatnē, un, ja tas... lasīt vairāk

Šis blogs ir mana ārēji pieredzētā un iekšēji izjustā spogulis, tāpēc pāris dienas neesmu neko rakstījusi – protams, pingvīni man likuši pavadīt lielāko daļu dienas pie datora un nav devuši miera arī naktī. Tieši tāpēc nolēmu, lai arī tas nebija manos plānos, atpūtināt galvu un izvingrināt ķermeni – uzkāpt Villarrica vulkānā, kura sniegotā cepure ir... lasīt vairāk