Hosē uz atvadām palutina mani ar melleņu grauzdiņiem, tad pavada līdz metro stacijai (laikam grib būt drošs, ka patiešām aizbraucu). Pateicos par īso, bet sirsnīgo uzņemšanu, saņemu uzdevumu sasveicināt Rafaēlu un kāpju iekšā metro. Esmu devusies ceļā ar nelielu nokavēšanos, tomēr visam vajadzētu būt kārtībā. Tā, divdesmit minūtes līdz autobusam, tūlīt būsim klāt. Tomēr, kā... lasīt vairāk
Place: Montreal
Rafaēls uzliek aizsargbrilles un kopā ar slīpmašīnu ir kaujas gatavībā. Pirms pāris dienām zibens saspēra tuvējo elektrosadales kasti, atvienodams telefona un interneta darbību. Meistars ir solījis ierasties laikā starp astoņiem rītā un vakarā, attiecīgi esam „piesieti pie mājas”. Šim faktam par godu Rafaēls ir saņēmies atbrīvot no rūsas piknika galdu un pārkrāsot to. Piedāvāju savu... lasīt vairāk
Mēs sēžamies auto un braucam iepirkties – jāatjauno pārtikas krājumi un gribam iegādāties karti un ceļvedi Kanādas ceļojumam. Pēdējo gan tomēr neatrodam – šeit visas grāmatas ir franču valodā, kas der Rafaēlam, bet neder man, nospriežam, ka pie ceļveža labāk tiksim ASV. Rafaēlu nav jāiepazīstina ar manu aptieku interesi, viņš pats piedāvā apciemot savu māsas... lasīt vairāk
„Lūdzu, lūdzu, esi vaļā!”, Rafaēls murmina, piestādams pie ceturtā lielveikala. Arī tas ir ciet, šodien visā valstī ir brīvdiena. Pulkstenis tuvojas divpadsmitiem dienā, viesi ir uzaicināti uz vieniem un mums nav nekā ēdama. Svinības bija paredzētas citā vietā, bet plāni mainījās un pasākums notiks Rafaēla pagalmā. Mums neatliek nekas cits kā atgriezties sākuma punktā un... lasīt vairāk
Vakar bija dīvāna diena – televizors un filmas. Neatceros, kad pēdējo reizi būtu visu dienu pavadījusi, vārtoties pa dīvānu un blenžot kastē. Bet kādreiz vajadzīgas arī tādas dienas. Labi, gluži neproduktīva šī diena arī nebija – uzrakstīju divus bloga ierakstus un pabeidzu pirmo zeķi. Šodien mēs sakrāmējam somas un dodamies izbraucienā ārpus pilsētas. DžīEs ir... lasīt vairāk
Kad atveru acis, apkārt ir pilnīgs klusums, puišu gultas tukšas. Izskatās, ka šie kaut kur devušies un atstājuši mani izgulēties. Paraugos ārā pa durvīm – nē, abi sēž klusi kā pelītes, iebāzuši degunus kafijas krūzēs un grāmatās. Rafaēls, pamanījis mani, paskatās pulkstenī, tad pār saulesbriļļu malu uz mani, un paziņo, ka man izdevies nolauzt 12... lasīt vairāk
Mēs nolemjam pavadīt vēl vienu dienu pie ezera. Tagad šeit ir pavisam kluss – līst lietus un mēs, šķiet, esam vienīgie kempinga apmeklētāji. Puiši turpina slīpēt zolītes zināšanas, gatavojam ēst, skatāmies filmas, pabeidzu adīt zeķes, uzvāru asinszāļu un zilgalvīšu tēju – atkal viena lēnā diena. Nākamajā rītā sakārtojam mājvietu un braucam atpakaļ uz Monreālu. Šodien... lasīt vairāk
Sen nebijis gadījums – šorīt esam augšā pirms sešiem. Aši ieskrienam dušā, kuru, iespējams, neredzēsim pāris dienas un, padzēruši brokastīs tasi melnas kafijas, nonesam lejā mantu kaudzi un kopā ar to satilpstam auto. Mūsu pirmais pieturas punkts ir otrā Monreālas pusē, kur dzīvo Rafaēla māsa Ženija un viņas vīrs farmaceits Vincents, ar kuru jau esmu... lasīt vairāk
„Zane, mums vienkārši jākāpj mašīnā un jātiek prom no šejienes”, Rafaēls saka. Katru dienu notiek kāds pasākums, tiekam aicināti pusdienās, uz jubilejām, raudzībās. Viss, lēmums pieņems – rīt mēs beidzot zūdam kokos! Abi esam slaveni neplānošanas speciālisti, tāpēc šodienas apsēšanās pie kartes un piecu minūšu ģenerālapspriede bija teju notikums. Vienojāmies turpceļā vairāk turēties ziemeļu pusē... lasīt vairāk
9:57 sēžam auto un esam gatavi ceļam. Paši neticam, ka esam tik precīzi – bijām vienojušies izbraukt 10 rīta. Dzīvoklī mantu kaudze izskatījās iespaidīga, bet tagad, kad tā prātīgi savietota mašīnā, vietas vēl ir atliku likām. Rafaēls pieslēdz mūziku, ierības kārtīgs metāls, un mēs dodamies ceļā. Piestājam pie mammas mājas, vakar, izrādās, esam aizmirsuši vēl... lasīt vairāk