Kategorija: Stāsti

Kā jau jūs nojaušat, neesmu iesprūdusi Polijas kalnu pakājē. Drīz būs nedēļa, kopš esam atpakaļ Latvijā, bet šejienes darbi metās virsū ar tādu vilkmi, ka Polijas brauciena punktam nācās drusku pagaidīt. Tātad. Krakovā mums gāja… raibi. Bet ne sliktā nozīmē. Raibi tādā ziņā, ka redzējām un pieredzējām ārkārtīgi dažādus notikumus, vietas, noskaņas. Saulrieta pilnu vecpilsētu... lasīt vairāk

“Pretiedeguma krēmu ārā, saulesbrilles ārā, pretlietus jakas līdzi,” skaļi komentēju savas darbības ap mugursomu. Ārā ir tāda migla, ka neredz pretējās ielejas kalnus. Man ir aizdomas, ka šodien neko vairāk par dūmakā izplūdušām koku kontūrām (kas gan arī ir skaisti) neredzēsim, bet Eduards domā, ka drīz būs saule. Nobubinu kaut ko par neadekvātu optimismu un... lasīt vairāk

Šajā braucienā attīstījies ieradums rakstīt no rītiem. Tad nu arī šorīt, neraugoties uz to, ka saule kāp pa logu iekšā, sēžu un klabinu taustiņus. Paralēli iegraužam brokastis, izdzeram kafijas, tad vēl sataisām maizītes ceļam un esam gatavi dienai. Šodien brauksim ar vagoniņu uz Kasprowy Wierch, tad staigāsim pa kalnu galotnēm. Esmu jau šajā vietā bijusi... lasīt vairāk

Gribējās piecelties agri, sanāca – kā parasti. Jāuztapina ieraksts, jāsadzejo brokastis, jāpadzer kafija, tad vēl viena kafija… Rezultātā pie takas sākuma punkta esam ap 11. Šodien esam iecerējuši iet relatīvi vieglu (lasi – līdzenu) maršrutu. Atstājam mašīnu Kiry (par stāvvietu jāmaksā 10 zloti, bet var auto atstāt arī netālos krūmos bez maksas) un dodamies uz... lasīt vairāk

No rīta nodzīvojamies glaunajā viesnīcā līdz ārā mešanas brīdim – paēdam brokastis, drusku pastrādājam, drusku palaiskojamies. Norezervējam arī biļetes uz vietējo mūzikas festivālu, kur ieradušies daži labi “stāri”, kas man nevis patīk, bet patīk, patīk. Tad sākam ceļu Zakopanes virzienā. Krakovā gan paliek vēl virkne apskates vērtu objektu, bet ceram tajos pazavērties atceļā, ja sanāks... lasīt vairāk

Pjotrs ar Anju kā kārtīgi katoļi aizsteidzas uz baznīcu, bet mēs paliekam brokastot kaķu sabiedrībā. Nu jau arī pārējie ķepaiņi ar mums apraduši un varam šos apskatīt tuvāk. Starp citu, Kičijas vārds radies no veida, kā poļi sauc kaķus – mūsu “kiss, kiss” šeit skan kā “kičī, kičī”. Izstrebjam katrs pa melnai kafijai, apēdam olmaizes... lasīt vairāk

Piecos pēcpusdienā mēs beidzot dodamies ceļā. Mēs esam es un mans ceļabiedrs Eduards. Mēs braucam pavisam nelielā ceļojumā, tādā šovasar populārā latviešu izbraucienā uz tuvējiem kalniem – Polijas Tatriem. Ir mazliet jocīgi startēt šādā formātā, ko normāli ļaudis sauc par atvaļinājumu, vēl ar mašīnu un vēl divatā. No otras puses – kāpēc ne. Mašīnas termometrs... lasīt vairāk