Sēžu lidmašīnā Prajas lidostā un gaidu pacelšanos, lai lidotu atpakaļ uz salu, kur sāku savu Kaboverdes iepazīšanu – Boavistu. Lidmašīna izmet loku pa mazo lidostu, tad nonāk uz skrejceļa un uzņem ātrumu. Kad ātrums ir gana liels un tūlīt gaidāms maģiskais mirklis, kad metāla putns atraus kājas no zemes, lai uzplanētu debesu plašumos, pēkšņi… lidaparāta... lasīt vairāk
Kategorija: Stāsti
Atkal ceļā mēs :)
Mierīgi noguļu līdz rītam un, lai arī neesmu uzlikusi modinātāju, pamostos pirms astoņiem. Vispār, lai paspētu pamakšķerēt, vajadzēja celties ap septiņiem, bet tā kā iepriekšējā vakarā neplānoti iemigu, tad neesam līdz galam neko sarunājuši par makšķerēšanu. Tomēr cerības copēt neesmu atmetusi, tāpēc klapēju pa Emanuela durvīm un saku, lai slienas augšā un braucam pie zivīm.... lasīt vairāk
Ar mašīnas īri neiet tik veikli kā Mindelo, ir arī mazliet dārgāk – 55 eiro. Atkal esmu sarunājusi, ka tikšu ar īres auto aizvesta nākamajā dienā uz lidostu (tādējādi ietaupot 10 eiro), taču īres punktā rodas problēma – šie grib paturēt kādu manu dokumentu kā ķīlu. Sākumā paiet laiks, kamēr iestāstu, ka identifikācijas karte ir... lasīt vairāk
Nošņācam līdz pat desmitiem un nu jau var atkal dzīvot. Kad vēl Emanuels pagatavo brokastīs ceptas olas ar aizdomīga paskata desiņām, kas garšo daudz labāk nekā izskatās, ir pavisam lieliski. Emanuelam jādodas uz pilsētu nokārtot šādas tādas biznesa štelles. Viņam pieder neliels insektu iznīcināšanas uzņēmums un šorīt viņš centīsies dabūt naudu no kāda klienta, kas... lasīt vairāk
Uz mirkli atveru acis, kad mana istabasbiedrene Elizabete dodas prom. Es gan vēl gribu gulēt un to arī daru. Tomēr pārāk ilgi man tas neizdodas, jo pēkšņi sāk zvanīt telefons. Pieci neatbildēti zvani no Latvijas pāris minūtēs. Pacelt negribu, jo sakari ar Latviju ir pārāk dārgi un visbiežāk tāpat jāatkārto viens un tas pats teksts:... lasīt vairāk
Kad no rīta ceļos īsi pirms desmitiem, Laura jau ir prom. Drošības pēc biju atvadījusies iepriekšējā vakarā, tomēr tā kā guļam blakusistabiņās, cerēju, ka dzirdēšu Lauru aizejam un izskriešu atvadīties “pa īstam”. Tomēr nekā. Iepriekšējo dienu nogurums izrādījās stiprāks. Būtu gulējusi vēl ilgāk, bet tā kā brokastis ir līdz desmitiem, tad ceļos vien augšā. Ivo... lasīt vairāk
Tātad, kur mēs palikām? Nakšņojot kalnu vidū Santo Antao salā. No rīta modinātājs zvana pirms 6 un es ceļos, lai dotos brokastīs. Pēkšņi neatceros vai sarunājām satikties viesnīcas terasē vai pie brokastu galda. Paklausos pie abu ceļabiedru durvīm – klusums. Hmm, varbūt viņi jau stumj aiz vaiga siermaizes? Nolemju doties lejā un apskatīties. Izeju uz... lasīt vairāk
Šorīt mums ļauts pagulēt mazliet ilgāk, ceļā dodamies pusdeviņos. Atkal nonākām Grand Ribeira pilsētā, no kuras gids mums sameklē transportu uz Kokolī. Tur sākam savu šodienas kāpienu augšup. Laura savā nodabā iet pa priekšu, es lēnām klunkurēju nopakaļus, bet Ivo mēģina izskraidīt starp mums abām, bet, pēc brīža saprazdams, ka īsti reāli un arī nepieciešami... lasīt vairāk
No rīta esmu augšā pirms septiņiem, ieeju simboliskā dušā, tad paķeru fotoaparātu un izeju uz balkona pabildēt saullēktu. “Labrīt”, uzsaucu Laurai, kas stāv uz sava balkona ar foto rokās stāvu zemāk. Pēc neilga brīža, neko nesarunājušas, vienlaicīgi izejam no viesnīcas. Dodamies uz ostu un skatāmies kā laivas iziet okeānā. Viļņi ir lieli un tas nav... lasīt vairāk
Viesnīcā mums izniedz līdzņemamās brokastis un stumjamies ar koferiem uz prāmi. Pa ceļam saskrienamies ar jauko spāņu pāri, ar kuriem kopā bijām Boavistas viesnīcā. Prāmis maksā 770 eskudos (ap 7 eiro) un drīz jau esam ceļā uz Santo Antao salu, kura redzama pavisam netālu. Aptuveni pēc stundas brauciena esam klāt Porto Novo. Gribam tikt uz... lasīt vairāk
