Rītu sākam ar Sarajevas apskati. Šeit, daudz biežāk kā Belgradā, redzamas kara pēdas – sabumbotas mājas un ložu caurumi ēku sienās. Mazliet apskatām pilsētas centru, vecpilsētu un atzīmējamies pilsētā, atrodot pirmo slēpni Bosnijā-Hercogovinā. Vecpilsētā piesēžam uz branču – pasūtām vietējo ēdienu – ar sieru un gaļu pildītu pīrāgu, kas pārliets ar sēņu mērci. Garšo lieliski.... lasīt vairāk
Kategorija: Stāsti
Atkal ceļā mēs :)
Belgrada ir fantastiska. Pusotra miljona pilsēta – pilna vitalitātes, vēstures un mūsdienu. Vakara gaismās senais cietoksnis izskatās kā izcelts no pasaku grāmatām. Ielas pilnas cilvēku – gan svētdienas vakarā, gan pirmdienas rītā. Viņi ģērbušies stilīgi, acīs uguntiņa – izskatās pēc tādiem, kas zina, kā dzīvot ar prieku. Ēkas lielākoties atjaunotas, vien rūpīgāk ieskatoties atsevišķu ēku... lasīt vairāk
Izbraucam 11 minūtes pēc deviņiem, gandrīz kā plānots. Esam paēduši pieklājīgas brokastis un gatavi kāpelēšanai pa Belogradčikas klinšu takām. Pirmajās takās mūs iesauc slēpnis un, nedaudz pakāpušies, jau varam sākt novērtēt apkaimes daiļumu – no zaļā meža paklāja ik pa vietai spraucas ārā sarkanīgi akmens klinšu stabi. Vēl iespaidīgāki skati paveras no Belogradčikas cietokšņa. Uzkāpjam... lasīt vairāk
Paēdam brokastis, pateicamies namatēvam un braucam aplūkot Sofiju dienasgaismā. Tā izskatās mazliet labāk kā vakar naktī. Bet tikai mazliet. Pa gabalu atgādina Pļavniekus vai kādu citu Rīgas mikrorajonu. Viena no plānotajām atrakcijām – dažādo minerālūdeņu nogaršošana – izpaliek, jo krāni tehnisku iemeslu dēļ slēgti. Atrodam vienu geokešu, aplūkojam vienu baznīcu un nospriežam, ka esam pietiekami... lasīt vairāk
No rīta pamostos pirms zvana. Ieskatos telefonā un tur jau priekšā īsziņa no Ivetas – “Mēs braucam. Nāc laukā!”. Ups, latvju biedri atbraukuši ātrāk kā domāts. Ieskrienu zibenīgā dušā, sametu vēl lāgā neizžuvušās drēbes somā un dodos satikt savus Balkānu ceļojuma ceļabiedrus – Ivetu, Lieni un Raimondu. Pie šī ceļojuma kopumā vainojama Iveta – meitene,... lasīt vairāk
Stāvu rindā pie geitiem Londonas lidostā un ar šausmām vēroju kā viens blods velns pārbauda visu somu izmērus. Wizzairs ir ieviesis jaunus bagāžas nosacījumus un ir pilnīgi skaidrs, ka mana mugursoma nekvalificējas. Varētu padomāt, ka viņiem rokas bagāžas nodalījums lidmašīnā būtu sarāvies. Nu, nakarkala ar iepriekšiepriekšējo ierakstu. Īsi pirms manis tiek ņemti priekšā divi kungi... lasīt vairāk
Nupat jau man sāk jukt, cik reizes esmu bijusi Londonā. Pirmo reizi šeit ierados pirms gadiem desmit – viena pati, faktiski bez naudas un līdz brīdim, kad apciemoju Ņujorku, saucu to par savu mīļāko pilsētu. Pēc tam esmu atgriezusies šeit kopā ar vecākiem, apciemojusi draudzeni un pabijusi tranzītā, lidojot uz citām zemēm. Šī ir viena... lasīt vairāk
Pavadīju mierīgu un skaistu dienu Bordo. Būtu, ko rakstīt, būtu. Bet drusku atelpa no rakstīšanas prasās. Lai Jūs priecē dažas šodienas bildes. Un mazs dino-video. lasīt vairāk
7:30. Ai, ai, ai. Vienīgajā dienā, kad man ir ierobežots laiks, izeju pusstundu par vēlu. Tā iet, kad no rīta pieejamas brokastis un internets. Bet, tā kā esmu ieturējusies, tad varēšu pauzi taisīt vēlāk, tādējādi ietaupot laiku uz ceļa. Esmu nonākusi līdz pilsētas vidum, ka attopos, ka kaut ko tomēr esmu aizmirsusi smukajā naktsvietā. Žaku.... lasīt vairāk
Vakariņas sākas ar ievadu, ko saka vīrs baltā talārā. Divās valodās. Franciski viņš runā kādas trīs minūtes, pēc tam to pašu izsaka ar trim angļu vārdiem. Un kopā ar brīvprātīgajiem uzdzied Santjago ceļa himnu “Utreia”. Tad tiek nesti ēdieni – zupa, tai seko salāti, tad lazanjai līdzīgs ēdiens, tad fromage, noslēgumā torte. Visi gabaliņi dzelteni... lasīt vairāk
