Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Draņķa autobuss un jaunā radinieka prieks
Stāsti 25 decembris, 2014 2 komentāru
Turpmāk izvēlēšos autobusa sēdvietu internetā uz dullo. Jau otro reizi izrādās, ka elektroniskā shēma un reālā dzīve būtiski atšķiras, rezultātā sēžu pavisam citur, nekā biju pasūtījusi. Pavisam citur nozīmē netālu no tualetēm un 22 stundas smaciņas sabiedrībā nav ļoti patīkams ceļa pavadīšanas veids, ticiet man. Otra jautrība ir skaļrunis tieši virs galvas – tā skaļums... lasīt vairāk
Veģetārās pusdienas ar vāciešiem
Stāsti 25 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
No rīta pusmiegā saņemu lāča apskāvienu, buču uz vaiga un laba turpmākā ceļa vēlējumu. „Tev tāpat”, nomurminu un pagriežos uz otriem sāniem. Durvis aizveras un gaitenī attālinās soļi. Jā, protams, kā vienmēr. Daļa sirds izkāpj no gultas, plikām kājām aizskrien pakaļ, uzlec uz jau tā smagās mugursomas un turpinās ceļu ar milzi. Nodevēja. Un muļķe.... lasīt vairāk
Bildinājums Maču Pikču
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
„Tas taču ir ūdenskritums, vai ne?”, es cerīgi vaicāju Džouvī, kad no rīta ieturam brokastis. Diemžēl nē, Džouvī apgalvo, ka pa jumtu bungājošās skaņas ir lietus. Kad izejam ārā, redzu, ka viņam taisnība. Vēl mākslīgi apgaismotā iela ir peļķēm klāta un lietus pilieni priecīgi dzīvojas pa tām. Ir 5 no rīta, kad ierodamies autobusa pieturā.... lasīt vairāk
Pa “slepenajām taciņām” uz Maču Pikču
Stāsti 24 decembris, 2014 Viens komentārs
Rīts sākas ar brokastīm un atvadām no Ali, viņš rīt startē „Inka trail” – pārgājienā, kuru šeit veic daudzi un kas maksā neprātīgu naudu. Džouvī ir atguvis spēkus un piekrīt sastādīt man kompāniju, lai tiktu līdz Maču Pikču uz savu roku. Uztaisām pāris atvadu bildes un samīļojamies. Piekodinu Ali, ka gaidu ielūgumu uz kāzām –... lasīt vairāk
Ilgas un solījums
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Agri no rīta mūs iekrauj autobusā un ved uz Cusco – šodien īpaša jautrība nav gaidāma, visu dienu pavadīsim ceļā. Pusdienlaikā piestājam pie kādas daiļas lagūnas augstu kalnos – lai apmeklētu „krūmus” un mazliet izlocītu kājas. Gids brīdina, ka šķērsojot šo kalnu pāreju, vienmēr kāds no grupas noģībst. Kad kāpjam atpakaļ autobusā, meitene aiz manis... lasīt vairāk
Dusmīgais suns un vēlme ceļot vienai
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
„Šo vajadzētu saukt nevis par „Flying dog”, bet gan „Angry dog” vai „Biting dog” hosteli”, esam vienisprātis. Mazs kverkšķis, kas dzīvo hosteļa teritorijā, izkoda Ali jakas piedurknē krietnu caurumu, kā arī ar atņirgtiem zobiem komunicēja ar vairumu no mums. Faima saka, ka pēc tam, kad es hosteļa recepcijā esmu nolasījusi lekciju par šo tēmu, darbiniecei... lasīt vairāk
3 novēlējumi gada nogalē no Maču Pikču
Stāsti 22 decembris, 2014 2 komentāru
Uh, ar visu draudzēšanos un dauzīšanos uz Maču Pikču esmu iekritusi pamatīgos rakstu parādos. Bet – savs laiks rakstīt, savs laiks iespaidus krāt. Tagad man priekšā teju diennakts autobusā uz Limu, pēc tam garum garas nīkšanas lidostās (kas viss ir nieks, lai nonāktu Lieldienu salās), tā kā raksti būs. Bet, nezinot manas interneta piekļuves iespējas... lasīt vairāk
Kondori un picas
Stāsti 19 decembris, 2014 Viens komentārs
Agri no rīta ieturam brokastis un mazliet pēc sešiem rītā dodamies ceļā – no rītiem esot lielākas izredzes redzēt kondorus. Iesākumā mēs gan pieturam nelielā pilsētā, kuras centrālajā skvērā ap strūklaku virpuļo sievietes nacionālos tērpos. „Tourist trap”, mēs saskatāmies. Jā, drīz vien viena no viņām pievirpuļo ar māla krūzīti pie tūristiem – metiet naudiņas, metiet.... lasīt vairāk
Man ir tik daudz mīlestības, ko dot
Stāsti 19 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Arequipas hostelī noliekam somas, iešmaucam dušā, ieskatāmies internetā. Tā nemanot pienāk 8 no rīta, kad klāt ir minibuss, kas mūs vedīs divu dienu ekskursijā pa Colca kanjona reģionu. Katram gidam šeit ir kāds specifisks teiciens. Mūsu iepriekšējais gids pielietoja vārdu „basically” kur vajag un kur nevajag – tagad ik reizi pieminot šo vārdu, mēs atceramies... lasīt vairāk
Nasca līnijas un nakts autobusā
Stāsti 18 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Šonakt kāds mēģināja mani apēst – tas traucēja ne tikai miegu, tagad vairākās vietās uz rokas slejas pietūkuši pampaki, kas nejauki niez. Džouvī apgalvo, ka šos nedarbus pastrādājis ods un uzsmērē kādu ziedi no saviem krājumiem. Ja tā, tad Peru odi ir dikti nešpetni. No rīta ar autobusa ceļabiedriem nofraktējam divus takšus un aizbraucam uz... lasīt vairāk