Kategorija: Stāsti

Atkal ceļā mēs :)

Kafija un motorollers
Stāsti 21 novembris, 2016 3 komentāru
Izdzirdējusi, ka mans istabas biedrs, ASV dzīvojošais šrilankietis kādam pa telefonu sola, ka tūlīt būs pilsētā, izmantoju iespēju un uzprasos kamanās. Jā, “no problem”. Pagaidu, kamēr Čerans veic savus rīta rituālus un drīz vien jau sēžam “zirgā” un braucam uz centru. Nolemjam arī ieturēt kopā brokastis, tieku pie super garšīga kapučīno un nolemju šodienu veltīt... lasīt vairāk
Ceļš uz Pai
Stāsti 20 novembris, 2016 2 komentāru
No rīta saskrienamies ar Elenu uz atvadu brokastīm. Viņa no rīta bijusi eko-šmeko tirdziņā un atnesusi līdzi kaut kādus indīga paskata veģetārus pelmeņus, kas garšo tīri ciešami. Jāatzīst, ka man šitas “no rīta rīsi, pusdienās rīsi un vakariņās nūdeles” ir jau drusku apnicis, tāpēc pārmaiņas pēc pasūtu brokastīs burgeri un augļus ar jogurtu. Garšo reāli... lasīt vairāk
Cietumnieču masāža, dejas mandala un Elena
Stāsti 20 novembris, 2016 2 komentāru
Kādu dienu, ejot pa Čangmajas ielām, netīšām gāju gar vietu, kurā Taizemes masāžu veic bijušās cietumnieces. Nodomāju, ka interesants koncepts, un gāju tālāk. Vakar, klīstot ar Hariju pa šo pašu reģionu, tiku pie informācijas, ka tieši šajā vietā viņš izmantojis manu savulaik sūtīto atbalstu un esot bijis dikti labi. Kad Harijs tā pasaka, tad nu... lasīt vairāk
Latvijas dzimšanas diena
Stāsti 19 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Viens no objektiem, kas noteikti jāredz Čangmajā, ir Doi Suthep templis, kas atrodas kalnā pilsētas nomalē. Turp ved kolektīvie takši, vienīgi jāsagaida, kad sapulcējas 10 braukt gribētāji, tad biļetes cena ir 50 bati (1,30 eur). Nonākot galā, jākāpj pa trepēm, kuru malās vijas pūķu muguras – galvas lejā, astes augšā. Pie trepēm tusē mazas, reģiona... lasīt vairāk
Salna Taizemē
Stāsti 18 novembris, 2016 Viens komentārs
Palūdzu hosteļa darbiniekam “pieturēt” busiņu, ja nu tas ierodas laikus un aizjožu pēc brokastīm – ātrākais un lētākais variants ir tās iegādāties no tantes uz ielas, kas tirgo rīsus ar piedevām, šāda porcija izmaksā 35 batus (nepilns eiro). Atgriežos laikus un pat vēl paspēju to nolocīt, tad klāt ir arī transports. Esmu šodien nolēmusi piedalīties... lasīt vairāk
Labs, kas labi beidzas jeb telefona sāgas noslēgums
Stāsti 16 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
No rīta vēlreiz izmēģinu laimi telefona atdzīvināšanā, bet neveiksmīgi. Apjautājos hosteļa meitenei, kur ir tuvākā tehnikas labotava un dodos uz turieni. Džeki par labošanu grib 500 batus (13 eiro). Saku – labi, bet maksāšu tikai tad, ja viņi to salabos. Kad pēc brīža atgriežos, šie man dod atpakaļ telefonu ar tekstu “no good” – tur... lasīt vairāk
10 stundas vilcienā un rotaļas ar uguni
Stāsti 16 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Hosteļa darbiniece mani modina norunātajā laikā. Ieskrienu ātrā dušā un drīz vien esmu gatava ceļam. Gandrīz vai žēl doties projām – hostelis ir viens no labākajiem, kādā esmu palikusi, ja kādreiz ieklīstat Bangkokā, pamēģiniet šeit palikt, vieta saucas “Once Again Hostel”. Āzijas standartiem 13 eiro par nakti gan ir dārgs pasākums, bet saņemtā kvalitāte un... lasīt vairāk
Telefona neticamie piedzīvojumi Bangkokā
Stāsti 15 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Tā kā joprojām dzīvoju bez telefona un attiecīgi bez pulksteņa, nav ne jausmas, līdz cikiem esmu nogulējusi. Mani apgaismo neviens cits kā Džonatans, kurš atkal ir pirmais no rīta satiktais cilvēks. Esot divpadsmit. Oho, džetlegs turpinās. Ieejot dušā, mani sagaida nepatīkams pārsteigums – labi zinu, kur biju pakārusi žāvēties dvieli un tā vieta ir tukša.... lasīt vairāk
Budas un tempļi
Stāsti 15 novembris, 2016 2 komentāru
Tā, nekādus Džonatana kontaktus es neesmu paprasījusi, drusku žēl, tomēr visa vakardiena pavadīta kopā, un bijām jau drusku iedraudzējušies. Tā kā esmu nogulējusi līdz krietniem 11 (joprojām netieku vaļā no džetlega), esmu pārliecināta, ka Džonatans jau sen ir prom, tomēr, kad žāvādamies brienu uz dušu, pirmais un vienīgais cilvēks, kas nāk pretim…. ir Džonatans. Aizejam... lasīt vairāk
Pārsteigumu diena
Stāsti 13 novembris, 2016 Viens komentārs
“Au!”, iebrēcos kāpjot lejā no otrā stāva gultas. Nu kas tas ir!? Otrā ceļojuma diena, bet viena no pēdām jau taisa jokus. Droši vien esmu to samocījusi vakar pēc negulētās nakts vazājoties ar lielo somu. Nekā nebija, neesmu noskaņota pirmo pilno dienu pavadīt sēžot uz vietas hostelī. Paēdu klasiski draņķīgās hosteļa brokastis – pārslas ar... lasīt vairāk