Kategorija: Ceļā

2014 in review
Stāsti 2 janvāris, 2015 Pagaidām nav komentāru
The WordPress.com stats helper monkeys prepared a 2014 annual report for this blog. Here’s an excerpt: The Louvre Museum has 8.5 million visitors per year. This blog was viewed about 530,000 times in 2014. If it were an exhibit at the Louvre Museum, it would take about 23 days for that many people to see... lasīt vairāk
Ierašanās Lieldienu salā
Stāsti 31 decembris, 2014 2 komentāru
Lidmašīna no Bogotas uz Santjago laimīgā kārtā ir pustukša – operatīvi ieņemu tuvāko trīsrindnieku un, ieturējusi otrās svētku vakariņas, liekos uz auss un mierīgi noguļu līdz brīdim, kad sākam nosēsties. Santjago lidostā man ir tik vien laika, lai izietu visas birokrātiskās procedūras – esmu pie vārtiem 10 minūtes pirms iekāpšanas. Aši atrodu bankomātu, lai Lieldienu... lasīt vairāk
Lidojošie Ziemassvētki
Stāsti 25 decembris, 2014 Viens komentārs
„Jūs kaut kā jocīgi lidojat”, redzot manu maršrutu, saka aviosabiedrības LAN darbinieks. „Jā, jūsu kompānija šādi piedāvāja viszemāko cenu”, pasmaidu jauneklim. Mans lidojums uz Lieldienu salām līdzinās vismaz braukšanai no Rīgas uz Liepāju caur Daugavpili. Iesākumā es lidoju uz Kolumbijas galvaspilsētu Bogotu, pēc tam uz Santjago Čīlē, no kuras beidzot uz Lieldienu salām. „Es pajautāšu... lasīt vairāk
Draņķa autobuss un jaunā radinieka prieks
Stāsti 25 decembris, 2014 2 komentāru
Turpmāk izvēlēšos autobusa sēdvietu internetā uz dullo. Jau otro reizi izrādās, ka elektroniskā shēma un reālā dzīve būtiski atšķiras, rezultātā sēžu pavisam citur, nekā biju pasūtījusi. Pavisam citur nozīmē netālu no tualetēm un 22 stundas smaciņas sabiedrībā nav ļoti patīkams ceļa pavadīšanas veids, ticiet man. Otra jautrība ir skaļrunis tieši virs galvas – tā skaļums... lasīt vairāk
Veģetārās pusdienas ar vāciešiem
Stāsti 25 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
No rīta pusmiegā saņemu lāča apskāvienu, buču uz vaiga un laba turpmākā ceļa vēlējumu. „Tev tāpat”, nomurminu un pagriežos uz otriem sāniem. Durvis aizveras un gaitenī attālinās soļi. Jā, protams, kā vienmēr. Daļa sirds izkāpj no gultas, plikām kājām aizskrien pakaļ, uzlec uz jau tā smagās mugursomas un turpinās ceļu ar milzi. Nodevēja. Un muļķe.... lasīt vairāk
Bildinājums Maču Pikču
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
„Tas taču ir ūdenskritums, vai ne?”, es cerīgi vaicāju Džouvī, kad no rīta ieturam brokastis. Diemžēl nē, Džouvī apgalvo, ka pa jumtu bungājošās skaņas ir lietus. Kad izejam ārā, redzu, ka viņam taisnība. Vēl mākslīgi apgaismotā iela ir peļķēm klāta un lietus pilieni priecīgi dzīvojas pa tām. Ir 5 no rīta, kad ierodamies autobusa pieturā.... lasīt vairāk
Pa “slepenajām taciņām” uz Maču Pikču
Stāsti 24 decembris, 2014 Viens komentārs
Rīts sākas ar brokastīm un atvadām no Ali, viņš rīt startē „Inka trail” – pārgājienā, kuru šeit veic daudzi un kas maksā neprātīgu naudu. Džouvī ir atguvis spēkus un piekrīt sastādīt man kompāniju, lai tiktu līdz Maču Pikču uz savu roku. Uztaisām pāris atvadu bildes un samīļojamies. Piekodinu Ali, ka gaidu ielūgumu uz kāzām –... lasīt vairāk
Ilgas un solījums
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
Agri no rīta mūs iekrauj autobusā un ved uz Cusco – šodien īpaša jautrība nav gaidāma, visu dienu pavadīsim ceļā. Pusdienlaikā piestājam pie kādas daiļas lagūnas augstu kalnos – lai apmeklētu „krūmus” un mazliet izlocītu kājas. Gids brīdina, ka šķērsojot šo kalnu pāreju, vienmēr kāds no grupas noģībst. Kad kāpjam atpakaļ autobusā, meitene aiz manis... lasīt vairāk
Dusmīgais suns un vēlme ceļot vienai
Stāsti 24 decembris, 2014 Pagaidām nav komentāru
„Šo vajadzētu saukt nevis par „Flying dog”, bet gan „Angry dog” vai „Biting dog” hosteli”, esam vienisprātis. Mazs kverkšķis, kas dzīvo hosteļa teritorijā, izkoda Ali jakas piedurknē krietnu caurumu, kā arī ar atņirgtiem zobiem komunicēja ar vairumu no mums. Faima saka, ka pēc tam, kad es hosteļa recepcijā esmu nolasījusi lekciju par šo tēmu, darbiniecei... lasīt vairāk
3 novēlējumi gada nogalē no Maču Pikču
Stāsti 22 decembris, 2014 2 komentāru
Uh, ar visu draudzēšanos un dauzīšanos uz Maču Pikču esmu iekritusi pamatīgos rakstu parādos. Bet – savs laiks rakstīt, savs laiks iespaidus krāt. Tagad man priekšā teju diennakts autobusā uz Limu, pēc tam garum garas nīkšanas lidostās (kas viss ir nieks, lai nonāktu Lieldienu salās), tā kā raksti būs. Bet, nezinot manas interneta piekļuves iespējas... lasīt vairāk