Kategorija: Ceļā

Sēžu pie brokastu galda, stumju aiz vaiga kartupeļu gnočus ar trifelēm, grauzdētas maizītes ar vistas aknu pastēti un kaperiem, svaigus salātiņus ar svaigu kabacīti un citus labumus. Lai nu ar ko, bet ar brokastīm šī vieta sit pušu smalkākās viesnīcas! Pēc brokastīm seko ierastā atpūtas pauze, bet 11:30 visi dodas ceļā. Visi nē, šodien Liene... lasīt vairāk

Šorīt pamostos ar vieglām skumjām, jāšķiras no Pizas un šīs brīnišķīgās viesnīcas. Pie brokastu galda atvados no apkalpojošā personāla meitenēm, esam pa šīm dienām iepazinušās. Vakar aprunājos ar Martu, kura Pizas universitātē studē tūrismu un raksta diplomdarbu par viesnīcu. Viņa aizveda mani uz veco virtuvi, vērsa uzmanību uz vēsturisku ēdienkarti pie sienas. Atbilstoši laikmeta tendencēm... lasīt vairāk

Īsti nezinu, vai man atvainoties un atzīties mīlestībā viesnīcai šodien vai rīt, kad no tās šķiršos. Katru dienu, pamanot jaunas detaļas, uzzinot jaunus stāstus, es iemīļoju un cienu šo vietu aizvien vairāk. Man ir sajūta, ka šis ceļojums man rāda, kā vietas, lietas un cilvēki atklājas pamazām. Kā viss satiekas, sasienas, saķēdējas, savienojas, saplūst, saaužas... lasīt vairāk

Brokastis pieejamas līdz 10, īsi pirms tam nokāpju uz pirmo stāvu, kur tās tiek servētas. Ieturos, tad ieleju vienu kafijas tasi līdzņemšanai, man patīk no rīta rakstīt kafijas sabiedrībā. Esmu tikko atgriezusies istabā, uzvilkusi ērtu T-kreklu un atvērusi datoru, kad atskan uzstājīgi klauvējieni pie durvīm. Ne tikai tie. Diezgan skaļa un barga sievietes balss saka... lasīt vairāk

Šādās smalkās vietās dod arī brokastis, tās vienmēr motivē piecelties laikus. Es teiktu, ka jaukākā brokastu daļa ir nevis ēdiens (tam nav ne vainas), bet gan vide un aksesuāri. Veci trauku skapji, uzraksti uz sienām, gleznas un logi, kuros kliedēta gaisma ieplūst caur ārpusē augošiem vīteņu aizkariem. Paēdusi dodos uz istabu parakstīt. Tur priekšā rosās... lasīt vairāk

Šī rīta brokastu īpašais gardums ir ceptu un svaigu kabaču salāti īpašā mērcē un, kad tie ir teju izēsti, Ksenija piemet klāt sagrieztu fenheli un bumbieri – šis salikums garšo vislabāk no visa! Pēc ieturēšanās dodos krāmēt somu, jo šovakar neatgriezīšos šeit, bet gan palikšu Pizā. Nekā daudz jau man nav, tomēr pa šīm dienām... lasīt vairāk

Šorīt esmu ieradusies brokastīs laikus un dzirdu, kā parasti tās sākas: ar Ksenijas skaidrojumu par to, kas redzams uz galda. Daļa no brokastīm – maize, smēriņi, pesto, olīvas, siers un citi gardumi ir nemainīgas vērtības, bet katru dienu tiek servēts arī kas citādāks. Šorīt tie ir amaranta salāti, maizītes ar mocarellu un kaltētiem tomātiem, bet... lasīt vairāk

Viss sākās tā. Pirms gadiem sešpadsmit Liene ar mammu devusies uz izstādi Boloņā, lai atrastu sadarbības partnerus profesionālas dzīvnieku barības piegādei. Nezinu, vai tos viņas atrada, bet izstādē abas iepazinās ar Kjaru, kurai, kā izrādās, pieder gruntīga māja Toskānā. Aizbraukušas ciemos, sadraudzējušās ciešāk, un tā Liene uz Fattoria San Paolo sākusi braukt katru gadu. Kādā... lasīt vairāk

No rīta dzirdu, kā mani istabas biedri dodas ceļā, es cenšos vēl nedaudz pagulēt. Par spīti nogurumam un labajiem miega apstākļiem, pagaidām abas naktis Itālijā esmu gulējusi caurā miegā. Ap astoņiem arī es slejos augšā, pārvēršu itāļu kafiju latvietim pierastākā versijā un sēžos atgūt nokavēto, tas ir, rakstīt. Ap 11 esmu tikusi galā gan ar... lasīt vairāk

Jau pa ceļam uz virtuvi sajūtu kafijas smaržu. Asja jau malko savu rīta devu, un norāda man uz zaļu kanniņu ar gatavu kafiju. Blakus tai nolikta maza melna krūzīte itāļu gaumē un liela balta latviešu paradumiem. Protams, ņemu balto, ieleju šļuku stiprās dziras un atšķaidu ar karstu ūdeni. Kamēr Asja ved pastaigā suni un iepērkas,... lasīt vairāk