Kategorija: Ceļā

Nogulēt visu nakti bez pamošanās, tas Ceļā ir īsts retums. Šonakt bija viena no šīm īpašajām reizēm, abas ar Adrianu esam lieliski izgulējušās. Nesteidzamies arī no rīta pamest mājīgās telpas, jo ārā pamatīgi līst. Kad pienāk ārā mešanas laiks, ejam lejā brokastot. Pēc brokastīm laiks jau izskatās daudz cerīgāk – joprojām līst, bet ne tik... lasīt vairāk

No rīta cilvēki blakus mūsu gultām atvēruši mazu sanitāro punktu un apkopj savas tulznas. Medicīnas piederumu klāsts izskatās iespaidīgi, palūdzu atļauju meitenei nobildēt viņas “ceļojošo aptieku”. No joka līdz patiesībai dažreiz nemaz nav tālu. Meitene izrādās farmaceite, kas paņēmuši Ceļā savu darbu un visus šeit dakterē. Smejos, ka žēl, ka nesatiku viņu pirms pāris dienām,... lasīt vairāk

Uz nakti drošības pēc ierauju vēl vienu ibumetīnu, jo vēl vienu nakti negulēt nebūtu prāta darbs. Par spīti krācējiem, miegs cellē nāk labi, pat tieku pie krāsainiem un skaistiem sapņiem. No rīta mūs modina klostera zvani, visiem jāpazūd līdz 8. Vēl ir tumšs, pagalmā redzamajā debesu četrstūrī spoži spīd Orions un citi zvaigznāji. Pārceļamies uz... lasīt vairāk

Ir tādas (pār)domas, kuras nav piesietas konkrētai Ceļa dienai, bet dzīvo galvā ilgāku laiku. Tās var paust jebkurā dienā, kad mazāk piedzīvojumu vai vairāk laika rakstīšanai. Nu lūk, viena no domām, kas plivinās prātā kopš dzimšanas dienas telefona sarunas ar draudzeni, ir tāda, ka par Ceļa noiešanu var spriest tikai brīdī, kad esi to nogājis.... lasīt vairāk

“Viņš ir prom, viņš ir prom!?”, Hilde stāv koridorā naktsdrēbēs un nevar saprast – paziņo vai jautā. Iededzam gaismu, lai pārliecinātos, ka Nika gulta ir tukša. Aizlaidies bez atvadīšanās. “Nu, jūs tik saldi gulējāt (murkšķējāt, burkšķējāt un purkšķējāt), ka man bija žēl modināt”, viņš raksta whatssappā. Naktī vēlreiz izpētījis transporta sarakstus un sapratis, ka viņa... lasīt vairāk

Pēc 15 noietiem kilometriem satiekamies uz pusdienām Vilalba pilsētā. Palikt šeit vai iet tālāk? Nākamā naktsmītnē ir 18,6 km attālumā, tomēr pieņemam kolektīvu lēmumu – iesim! Šovakar pilnīgi noteikti gribam būt kopā, jo šis būs Nika atvadu vakars – rīt viņš lec autobusā uz Santjago. Galvenais iemesls šodien piebeigt pēc iespējas vairāk kilometru ir tāds,... lasīt vairāk

Šodien ir divas izvēles iespējas – rāpties augšā pa diezgan stāvu kalnu vai iet lēzenāku maršrutu, kas vairāk ved pa autoceļu un ir 5 kilometrus garāks. Pēc krietnām pārdomām izvēlējos kalnu. Esmu pašlaik uzkāpusi līdz pusei un neko nenožēloju. Ceļš ir kluss un mēreni saulains, bet ne tik vientuļš kā pēdējās dienās, jo esam atgriezušies... lasīt vairāk

Izejot no auberģes, apņem rīta drēgnums. Arī Hosē iet garām, ierāvis plecus un rokas berzēdams, termometrs rādot plus piecus grādus. Zābaki, kas pa nakti bija jāatstāj ārā, pievilkušies ar mitrumu, tāpēc priecājos, ka šodien esmu izvēlējusies biezās zeķes. Un vispār – labi, ka neatdevu tās Elenai kopā ar lakatu un vēl pāris mantām (tāda ideja... lasīt vairāk

Esmu norezervējusi privātu istabu par 30 eiro viesnīcā Jūrmalā, kas atrodas iepretim vecāku mājai. Atverot istabas durvis, redzu tajā trīs šauras, kopā sastumtas gultas, bet trakākais – nav starpsienu ar citām istabām. Tajās ir līdzīgs skats, dažās no gultām guļ aizmiguši cilvēki. Kad pamostos, realitāte ir diezgan līdzīga, laikam gulēšana auberģēs sāk iedarboties uz zemapziņu.... lasīt vairāk

Paralēli jokainajam augšstāva kaimiņam, auberģes durvis naktī stāvēja pusvirus, sūtot atspirdzinošas gaisa strāvas tieši manā virzienā. Hilde un pārējie nonāk lejā fantastiski izgulējušies, mēs ar vācu džeku pastāstām par pagājušās nakts ciemiņu, kurš jau ir prom. Arī vācietis šonakt gulējis ar vienu atvērtu aci. Šodien ir tā diena, kad sakām ardievas okeānam. Pēdējie 12 km... lasīt vairāk