Blog

Vīģes, cietoksnis un atļauja precēties
Nošņācam līdz pat desmitiem un nu jau var atkal dzīvot. Kad vēl Emanuels pagatavo brokastīs ceptas olas ar aizdomīga paskata desiņām, kas garšo daudz labāk nekā izskatās, ir pavisam lieliski. Emanuelam jādodas uz pilsētu nokārtot šādas tādas biznesa štelles. Viņam pieder neliels insektu iznīcināšanas uzņēmums un šorīt viņš centīsies dabūt naudu no kāda klienta, kas... lasīt vairāk
Dejas līdz rīta gaismiņai Kaboverdes galvaspilsētā Prajā
Kad no rīta ceļos īsi pirms desmitiem, Laura jau ir prom. Drošības pēc biju atvadījusies iepriekšējā vakarā, tomēr tā kā guļam blakusistabiņās, cerēju, ka dzirdēšu Lauru aizejam un izskriešu atvadīties “pa īstam”. Tomēr nekā. Iepriekšējo dienu nogurums izrādījās stiprāks. Būtu gulējusi vēl ilgāk, bet tā kā brokastis ir līdz desmitiem, tad ceļos vien augšā. Ivo... lasīt vairāk
Mindelo un Sao Vicente sala: tirgi, armijnieki baltās apakšbiksēs un Sezārija Evora
Tātad, kur mēs palikām? Nakšņojot kalnu vidū Santo Antao salā. No rīta modinātājs zvana pirms 6 un es ceļos, lai dotos brokastīs. Pēkšņi neatceros vai sarunājām satikties viesnīcas terasē vai pie brokastu galda. Paklausos pie abu ceļabiedru durvīm – klusums. Hmm, varbūt viņi jau stumj aiz vaiga siermaizes? Nolemju doties lejā un apskatīties. Izeju uz... lasīt vairāk
2012 in review
The WordPress.com stats helper monkeys prepared a 2012 annual report for this blog. Here’s an excerpt: 19,000 people fit into the new Barclays Center to see Jay-Z perform. This blog was viewed about 58,000 times in 2012. If it were a concert at the Barclays Center, it would take about 3 sold-out performances for that... lasīt vairāk
Par 2012!
Tā kā Ivars Svilāns jau uzrakstīja lielisku Jaungada uzrunu (skatīt Feisbukā, patiešām iesaku visiem izlasīt), tad tādu nerakstīšu, bet tā mani rosināja atskatīties uz manu 2012. gadu. Vispār es mācos dzīvē pārāk neskatīties atpakaļ, bet gadu slieksnis ir tas brīdis, kad piestāv to darīt. Pagājušais Jaunaisgads bija, iespējams, jocīgākais no Jaungadiem. Viena draudzene ar mazo... lasīt vairāk
Maizesauglis, kačupa un nakts kalnos
Šorīt mums ļauts pagulēt mazliet ilgāk, ceļā dodamies pusdeviņos. Atkal nonākām Grand Ribeira pilsētā, no kuras gids mums sameklē transportu uz Kokolī. Tur sākam savu šodienas kāpienu augšup. Laura savā nodabā iet pa priekšu, es lēnām klunkurēju nopakaļus, bet Ivo mēģina izskraidīt starp mums abām, bet, pēc brīža saprazdams, ka īsti reāli un arī nepieciešami... lasīt vairāk
Reklāmas pauze: kulinārās pārdomas atgiežoties mājās
Konstatēju, ka gan Amerikas, gan Kaboverdes aprakstos esmu tikusi līdz pašai interesantākajai (skaistākajai, emocionālākajai) dienai attiecīgajā ceļojumā un nevaru pieķerties tās aprakstīt. Varbūt baidos atņemt tām manās atmiņās ieguvušo šarmu, varbūt nemācēt izstāstīt, transformēt todien redzētos neticamos skatus un gūto pieredzi. Lai nu kā, aizbildinājumam lieliski noder slimošana, kā arī mājas tīrīšanas, šmorēšanas un citi... lasīt vairāk
Pa zaļo Paul ieleju
No rīta esmu augšā pirms septiņiem, ieeju simboliskā dušā, tad paķeru fotoaparātu un izeju uz balkona pabildēt saullēktu. “Labrīt”, uzsaucu Laurai, kas stāv uz sava balkona ar foto rokās stāvu zemāk. Pēc neilga brīža, neko nesarunājušas, vienlaicīgi izejam no viesnīcas. Dodamies uz ostu un skatāmies kā laivas iziet okeānā. Viļņi ir lieli un tas nav... lasīt vairāk
Ierašanās Santo Antao salā: taka gar okeānu, gids un zvejnieki
Viesnīcā mums izniedz līdzņemamās brokastis un stumjamies ar koferiem uz prāmi. Pa ceļam saskrienamies ar jauko spāņu pāri, ar kuriem kopā bijām Boavistas viesnīcā. Prāmis maksā 770 eskudos (ap 7 eiro) un drīz jau esam ceļā uz Santo Antao salu, kura redzama pavisam netālu. Aptuveni pēc stundas brauciena esam klāt Porto Novo. Gribam tikt uz... lasīt vairāk