Blog

Burts un cipars (19. diena: Terradillos de Templarios – Bercianos del Real Camino)
Beidzot atkal klāt ir smukais laiks un saullēkti. Rīta aukstums man tagad šķiet tāds spička, jo zinu, ka drīz saule paveiks savu darāmo. Tā kā iepriekšējā naktsmītnē netiku pie kārtīga interneta, šauju iekšā pirmajā kafejnīcā, ko rotā wifi uzraksts. Tā ir ļoti jauka vieta, kur bez interneta ir gardum garda kafija un pārdomāts interjers. Pēc... lasīt vairāk
Par miegu, iešanas nūjām un vīramātēm (18. diena: Carrion de los Condes – Terradillos de Templarios)
Pēdējās naktīs mans miegs ir tik ciešs, ka esmu atsākusi likt modinātāju un aizvien biežāk pamostos nevis no ceļabiedru rosīšanās, bet gan no modinātāja zvana. Arī šorīt. Gandrīz izveļos no gultas, cenšoties atrast un apklusināt telefonu, lai tas nepamodinātu pārējos. Kad tas beidzot ir izdarīts, paveros apkārt un konstatēju, ka nekas daudz, ko pamodināt, šeit... lasīt vairāk
Ceļš un ceļabiedri (17. diena: Boadilla del Camino – Carrion de los Condes)
Pirmā doma, ar ko šorīt mostos – galvenais tikt līdz Fromistai. Tā ir tikai 6 km attālumā. Aizeju līdz tai dziedādama – lietus mīlīgi līņā, ir veseli + 4 grādi, potīte nesaprot, par ko jāsatraucas. Un vējš ir gana iztrakojies… Papildus sirdsmieru iegūstu, kad izdodas no bankomāta sarunāt naudu. Līdz tam gāju ar 2 eiro... lasīt vairāk
Mazā talka un lielie cilvēki (14. diena: Burgos – Hornillus de Camino)
Šorīt pa ilgiem laikiem uzspēlēju ar telefonu “snooz” spēlīti. Telefons uzvarēja. Rezultātā izeju salīdzinoši vēlu, īsi pirms astoņiem. Jau esmu apāvusi kājas un uzlikusi plecos somu, kad, verot ārdurvis, ieraugu Noe uzšņāpto A4 zīmīti: “Buen camino!”. Gribu uzrakstīt paldies, bet nav pie rokas rakstāmais. Hmm? Paņemu no virtuves galda zemeni, nokožu pusi un ar otru... lasīt vairāk
Mīla un karš (13. diena: Burgos)
Burgos nozīmē, ka noieta ceļa trešdaļa. Tas, savukārt, nozīmē, ka ceļiniekiem pienākas atpūta. Lielākā daļa, es tai skaitā, Burgos piešķir sev vienu brīvdienu iešanai un izmanto šo dienu, lai aplūkotu pilsētu un šejienes ievērojamākos objektus. Bet, vakar solīju stāstu. Tātad. Aizejam ar Noe uz krodziņu. Tas tiešām ir mīlīgs – visas sienas nolīmētas ar plakātiem... lasīt vairāk
Redzēt ceļu (12. diena: Ages – Burgos)
Šī ir lieliska alberģe – labs internets, ērta gulta, karsta un plaša duša,un, galvenais – šī ir pirmā vieta, kur uz jautājumu: “Cikos no rīta jāpazūd?”, tiek atbildēts: “Pilnīgi vienalga, guliet kaut līdz pusdienlaikam.” Mēģinu pagulēt kaut līdz 8, bet nesanāk – ķermenis pieradis pie agrajiem rītiem un ilgāk par 7 un drusciņ negrib gulēt.... lasīt vairāk
Ceļš un joga (11. diena: Belorado – Ages)
Atkal strādāju birojā. Ir mana pirmā darba diena. Ierodos foajē, kur ne tikai jānopīkstina ieejas karte, bet arī jāievada PIN kods. Es to ievadu nepareizi, sāk gaudot signalizācija, apsardze jau ir ceļā un es… pamostos. Tādas ir sekas faktam, ka vakar viena feina meitene ierunājās Feisbukā par teorētisku pastrādāšanu pie kāda projekta. Reālajā dzīvē esmu... lasīt vairāk
Kāpēc tu ej? (10. diena: Santo Domingo de la Calzada – Belorado)
Šķiet, ka ķermenis lēnām sāk samierināties ar visu notiekošo – agro celšanos, ilgo soļošanu, ēšanu, kad un kur pagadās. Un dienas kilometrāža nav vienmēr tiešā veidā saistīta ar noguruma pakāpi vakarā. Piemēram, šodien bija jānosoļo vairāk kā vakar, bet galā tiku par stundu agrāk un pirmo reizi, ieejot naktsmītnē, nebija sajūta, ka jākrīt gar zemi... lasīt vairāk