Autors: Zane Eniņa

Dubultsvētki
Stāsti 29 janvāris, 2017 2 komentāru
Mūki iepretim smaida, ieraudzījuši pazīstamu seju. Esmu nolēmusi uz atvadām vēlreiz piedalīties žēlsirdības dāvanu vākšanas procesijā. Kopā ar mani ir divas jauniņās, šoreiz es esmu tā, kas var paskaidrot norises kārtību un mūsu lomu tajā. Šodien atkal braucam uz Jangonu, bet šoreiz uz rajonu, kur dzīvo turīgāki ļaudis. Teju pie katras lepnās privātmājas stāv cilvēki... lasīt vairāk
Latvieši ķīniešu svētkos
Stāsti 29 janvāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Šorīt hostelī brokastis beidz servēt agrāk un īpašnieku ģimene ved visus iemītniekus ekskursijā uz netālo ķīniešu rajonu. Neba nu mēs paši rajonu nemācētu atrast, bet vietējie mums var paskaidrot notiekošo, pievērst uzmanību svētku niansēm, kas citādi paietu secen. Par spīti rīta agrumam, svētku norises vieta ir cilvēku pilna, saimnieks nopērk rozā balonu, ko tur virs... lasīt vairāk
Adoptēta mjanmiešu ģimenē
Stāsti 1 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Atveru acis un esmu Mandalejā. Šis bija viens no vieglākajiem nakts braucieniem, ko nācies pieredzēt. Man laimējās tikt pie diviem sēdekļiem, attiecīgi varēju gandrīz vai kārtīgi izgulēties, vienīgi kondicionieris atkal bija uzgriezts uz pilnu jaudu, mudinādams pasažierus vilkt galvā vilnas cepures un tīties ziemas jakās. Biju domājusi ceļot no Jangonas uz Mandaleju ar dienas autobusu,... lasīt vairāk
Mandalejas kalns un pagodas
Stāsti 1 februāris, 2017 Viens komentārs
Labākā šīs palikšanas vietas sadaļa ir brokastis. Tās ir kārtīgas viesnīcas brokastis – ar siltiem vietējiem ēdieniem, olām, maizi, augļiem un ko tik vēl nē. Ļoti smalkiem deguniem arī šeit būtu kur piesieties (piemēram, kafija ir briesmīga), bet mugursomniekam šitāds mielasts ir reta laime. Joprojām izvairos no vietējā provianta, bet olas, maizi un augļus saēdos... lasīt vairāk
Čiekurs un orhidejas
Stāsti 4 februāris, 2017 2 komentāru
Pirms dodos uz tūristu iecienītākajām vietām Mjanmā, gribu vēl mazliet pabraukt ziemeļaustrumu virzienā. Vairāki informācijas avoti iesaka Hsipaw, uz kurieni var aizbraukt pa traku dzelzceļu. Vienīgā bēda – vilciens no Mandalejas uzsāk gaitas četros no rīta. Celties trijos, izlaist brokastis un kaut kur nesties nakts vidū – neizklausās pēc labas domas. Tāpēc darīšu citādāk. Izgulēšos,... lasīt vairāk
Lēnām pār tiltu
Stāsti 4 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Man ir sajūta, ka Pyin Oo Lwin ir četras sezonas vienlaicīgi. Šorīt dušā vēroju, kā gaisā aizplūst garaiņi no mutes, bet ielās cilvēki ģērbušies tā, it kā ārā būtu mīnus desmit. Vilnas cepures, biezās ziemas jakas, flaneļa bikses – viņiem ir ziema. Šādi, lūk, izskatās mani tuvākie ceļabiedri vilcienā. Manā skatījumā, protams, šeit ir tipiska... lasīt vairāk
Krēsla pār Birmu
Stāsti 5 februāris, 2017 3 komentāru
Neraugoties uz zemo cenu, viesu nams piedāvā arī brokastis. Notiesāju rīsu bļodu ar ceptu olu, iedzeru riebīgu kafiju, gardu tēju un izcilu sulu, uzgraužu augļus un esmu gatava labāk iepazīt Hsipaw. Ir astoņi no rīta un atzīšos, ka man salst. Tikai pēc pusstundas gājiena, kad ķermenis iekustināts un saule izklīdinājusi miglu, esmu gatava novilkt jaku.... lasīt vairāk
2200 tempļi
Stāsti 5 februāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Kopā ar mani autobusā kratījās arī pieci čehi, tagad ir kompānija taksim. Pa ceļam piestājam pie posteņa, kurā visiem ārzemniekiem jāšķiras no 25 000 kjatiem (17 eiro) par iebraukšanu Baganas arheoloģiskajā zonā. Esmu dzirdējusi, ka šo posteni var apbraukt, bet ne nu šobrīd vēlme ar to nodarboties, ne arī īsti gribas, jo Baganai nauda nepieciešama, lai... lasīt vairāk
Lidojošais klusums
Stāsti 7 februāris, 2017 Viens komentārs
Uz pirkstgaliem pazogos garām priekštelpā guļošajiem viesnīcas darbiniekiem. Kad metāla vārti nodevīgi iečīkstas, viens no viņiem paver acis, bet, atpazinis mani, uzsmaida ar pāris zelta zobiem un atgriežas miega valstībā. Uzsāku ceļu tempļu virzienā pa vāji apgaismotajām ielām. Lūk, vēl viena starp-upa vai end-upa ideja – uzkonstruēt elastīgu saiti ar stiprinājumu mobilajam telefonam. Tās galvenais... lasīt vairāk
Balonu rīts un latviešu diena
Stāsti 7 februāris, 2017 Viens komentārs
Ar latviešu kompāniju un gidu tikšanās sarunāta pusdeviņos, līdz tam vēl ir laiks individuālam saullēktam un brokastīm. Šorīt dodos taisnā ceļā uz balonu pacelšanās laukumu un atrodu to ar pirmo piegājienu. Iestumju riteni krūmos un dodos izpētīt situāciju. Izskatās, ka no šīs vietas startē divas balonu kompānijas. Pēc dzeltenajiem baloniem atrodu Jozefu, pieeju apsveicināties un... lasīt vairāk