Autors: Zane Eniņa

Diena uz upes
Stāsti 9 janvāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Šodien Beta un viņas draugi nodomājuši izmēģināt galveno Vang Vieng atrakciju – tjūbingu. Pat nezinu, kā latviski dēvēt šo nodarbi. Katram tiek izsniegta ar gaisu piepūsta gumijas kamera, jāieriktējas tajā un jāšļūc lejup pa upi. Mazākie deguni un dibeni tiek pie nelielām ripām, lielākie – pie lielākām. Labi, arī mēs esam gatavi plūšanai pa upi.... lasīt vairāk
Alas un gramatika
Stāsti 9 janvāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Šodien saule ir debesu augstumos, ieziežamies ar krietnu pretiedeguma krēma slāni un dodamies pārgājienā. Vang Vieng apkaime ir slavena ar lagūnām, alām un ūdenskritumiem, apskatīsim dažus no tiem. Nolūkojam maps.me aplikācijā pāris tuvējās alas un soļojam to virzienā. Pirmā ala izrādās kaut kāds joks – pavisam neliela iedobe klintī, bet blakus esošo nevaram apskatīt, jo... lasīt vairāk
Luangprabanga: stopēšana, vēdera prieki un boulings
Stāsti 10 janvāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Vakar pierunājām Betu pievienoties stopēšanas atrakcijai uz Luangprabangu. Tomēr šorīt, ieraudzījusi, ka ārā līst, viņa izlemj par labu autobusam. Ieturam hostelī kārtīgas brokastis (kas iekļautas naktsmītnes cenā), nočiepjam vēl pāris banānus ceļam un dodamies stopēt. Viss ir slapjš, tomēr lietus ir rimies. Galu galā – stopēt mākoņainā laikā ir daudz jaukāk nekā saules karstumā. Tiekam... lasīt vairāk
Valodu barters
Stāsti 11 janvāris, 2017 Viens komentārs
Pa tiešo doties no Laosas uz Mjanmu pa zemes ceļiem nav iespējams, tāpēc man ir trīs iespējas. Pirmā – šķērsot robežu lidojot. Otrā – doties atpakaļ uz “brīnišķīgo” Vjenčanu, izgatavot tur Taizemes vīzu, tad caur Taizemi doties tālāk uz Mjanmu ar zemes transportu. Trešā – doties ar laivu vai autobusu pa taisno no Luangprabangas uz... lasīt vairāk
Palagi, kūkas un atvadas
Stāsti 11 janvāris, 2017 3 komentāru
Šorīt pēc ilgiem laikiem negribas līst laukā no gultas, miegs starp palagu un īstu pārvalku nāk neticami labi. Pārliecība, ka tie ir tīri, īsti nav, jo gultas veļas nemainīšana ir ierasta prakse Āzijā un ne tikai. Rūpīgāk ieskatoties palagā, var novērot dažādu kultūrslāni. Arī Martins apstiprina manas aizdomas – Korejas viesu namā, kur viņš strādāja... lasīt vairāk
Ciemats no filmas
Stāsti 13 janvāris, 2017 3 komentāru
Viegla migla klīst gar zaļo kalnu korēm, džungļos sasaucas putni un pa brūno ūdens klaju traucas laiva ar diviem laosiešiem. Viņi dzīvo ciematā Muang Ngoi, kas atrodas Laosas ziemeļos upes krastā. Holandiešu režisors Dāns Velheizens uzņēmis par šo vietu filmu “Rīsu zemes bērni un banānu pankūkas”, stāstot par priekšrocībām un trūkumiem, ko ciematam atnesis tūrisms.... lasīt vairāk
Aizmirstas audēju ciemā
Stāsti 14 janvāris, 2017 Viens komentārs
Pēc krietnām brokastīm apspriežam šodienas iespējas – pastaigāties tepat, braukt ar laivu lejup pa upi uz vienu no šejienes ūdenskritumiem, vai doties ar laivu augšup pa upi un apskatīt paris vietējos ciematus. Beigās izvēlamies pēdējo versiju. Laivas vadītājs spilgti dzeltenā kreklā palīdz mums iekāpt koka laivā ar dažiem koka soliņiem. Motors sākumā neklausa, bet beigās,... lasīt vairāk
Ciemati kalnos
Stāsti 14 janvāris, 2017 Pagaidām nav komentāru
Dažu kilometru attālumā no Muang Ngoi atrodas vēl pāris ciematiņi, šodien aizstaigāsim līdz tiem. Arī kaimiņu puišiem ir līdzīgi plāni, sarunājam iet kopā. Tomēr puiši brokasto pavisam lēnu garu, tāpēc mēs uzsākam ceļu pirmās – gan jau šie mūs panāks. Pa ceļam apskatām vienu no šejienes alām, kas iesākumā šķiet vien tāda iedobe klintī, bet... lasīt vairāk
Filmas aizkulises un dakteris Prieks
Stāsti 15 janvāris, 2017 Viens komentārs
“Drīkst paust savu personīgo viedokli?”, vaicā zviedrs, kad iztaujāju viņu par ciemā uzņemto filmu. Viņš ir precējies ar vietējo sievieti, tekoši runā laosiešu mēlē, audzina trīs meitas un nodarbojas šeit ar biznesu.  Protams, protams. “Tu labi zini, ka caur kameras aci var parādīt lietas dažādos leņķos. Filmā izskatās, ka tūrisms ir pārvērtis ciema dzīvi, bet... lasīt vairāk
Atpakaļ Luangprabangā
Stāsti 16 janvāris, 2017 2 komentāru
“Vēāēēāūūūūmjāuuuuu”, “Āņņņūūūģģūūūmjāāāāu”, “Whtfmjāāāāāāu” – zem mūsu bungalo visi vietējie ciema kaķi sapulcējušies uz gada kopsapulci. Brīžam šķiet, ka tur tiek mocīts zīdainis, brīžam rodas sajūta, ka kādu galē nost. Ciešos minūtes divdesmit, tad neizturu. Paņemu no vannasistabas spaini ar ūdeni, izeju uz balkona un gāžu visu lejā zaļajās lapās. Nezinu, vai kādam brēcējam arī tika,... lasīt vairāk