Autors: Zane Eniņa

Pietura Siem Reap
Stāsti 17 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Ja man vajadzētu nominēt kādu ķīnieti pieklājīgākajam šīs tautības pārstāvim, KG noteikti kvalificētos. Vakar aizdevu viņam mazliet naudas, jo KG bija beigušies dolāri un rieli, šorīt viņš mani sagaida jau septiņos, lai atdotu parādu. Pamanījis, ka neesmu paguvusi pabrokastot, viņš man grib līdzi dod kaut kādas paciņas, bet atsakos, jo gan jau pa ceļam kas... lasīt vairāk
Vēl mazliet par transporta sistēmu Kambodžā
Stāsti 18 decembris, 2016 Viens komentārs
Lai nebūtu pārpratumu ar aģentūrām un viesnīcām, esmu šoreiz sarunājusi, ka tikšu savākta pie aģentūras. Ierodos 6:35, 15 minūtes pirms norunātā laika. 7:15 joprojām neviens nav par mani izrādījis nekādu interesi. Aģentūra, protams, vēl ir ciet. Kolīdz atveras blakus esošā masāžas salona žalūzijas, lūdzu viņiem, lai sakontaktē aģentūras pārstāvi. Kamēr tiek atrasts kāds, kurš runā... lasīt vairāk
Velo modelis
Stāsti 18 decembris, 2016 2 komentāru
Sāk dziedāt gaiļi, bļaut bērni, rūkt moči. Viss liecina, ka Banlunga ir pamodusies. Ieskatos telefonā – drusku pāri sešiem. Kambodžā cilvēki diezgan agri iet gulēt un attiecīgi agri arī ceļas. Es vēl kā nebūt nomoku pāris stundas, tad arī slejos augšā. Auksta duša, augļi ar musli – varen veselīgs dienas sākums. Dodos uz pilsētu atrast... lasīt vairāk
Izlīgums ar Kambodžu
Stāsti 19 decembris, 2016 4 komentāru
Mostos ar zināmām bažām – cik slikti būs. Vakar nevarēju aizmigt pāris stundas, izklaidējos ar sāpošo kaklu. Tomēr šorīt šķiet, ka sliktākais ir pāri. Kakls joprojām tāds jocīgs, bet galva nesāp un citādi dzīve šķiet tīri nekas. Saaukstēties nevienā brīdī nav patīkami, bet šajā apvidū nāk līdzi bažas, vai simptomi liecina par parastu vīrusu, vai... lasīt vairāk
Divu dolāru strīds un 4000 salas Laosā
Stāsti 21 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Autobuss mani aizved uz to pašu tūristu šķirošanas vietu, kur sabiju jau pirms pāris dienām. Tagad tur ir tukšs, pie garajiem galdiem sēž tikai viens vientuļš tūrists. Protams, sākam runāties. Martins ir no Kolumbijas, ceļo pafiw Āziju un šobrīd ir ceļā uz Laosu. Man jau šķita, ka būs jāgaida pēcpusdienas busiņš uz robežu, tomēr drīz... lasīt vairāk
Pelde Mekongā
Stāsti 22 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
“Nu, kā angliski sauc cilvēku, kas strādā bez maksas un kurš ir pakļauts savam saimniekam” , ātrumā esmu aizmirsusi vārdu “verdzene”. “Brīvprātīgais” , atbild Martins un mēs iesākam dienu ar kārtīgiem smiekliem. Lai mūsu bungalo durvis turētos ciet, tās no ārpuses jāaiztaisa ar piekaramo atslēgu un, katru reizi, kad gribam tikt ārā, jālūdz atļauja kādam... lasīt vairāk
Lao Lao
Stāsti 23 decembris, 2016 Viens komentārs
Pārmaiņas pēc sākam dienu lēnām – es rakstu, pārējie lasa. Tad aizstaigājam līdz veikalam un atkārtojam vakardienas joku ar maizi un tunci, šoreiz nopērkam vēl kaudzi tomātu. Mums kaimiņos spāņu pāra vietā ir ievākušās spāņu meitenes, šķiet, šis patiešām ir lētākais bungalo salā. Šodien esam nolēmuši “netrakot”, jo no vakardienas pastaigas manas kājas ir pleķos,... lasīt vairāk
Ziemassvētku brīvlaiks
Stāsti 24 decembris, 2016 3 komentāru
Esam pārcēlušies uz klusu bungalo upes krastā, prom no centra, motocikliem un putekļiem. Šeit dzirdamas tikai putnu un kukaiņu radītās skaņas, civilizācijas trokšņi šajā paradīzē ielaužas retumis. Apkārt skraidelē mazas cūciņas, suņi, vistas un kaķi īsām astēm. Esam sadraudzējušies ar jaunajiem kaimiņiem – katalānu meiteni un argentīniešu puisi (kura senči ir lietuvieši), pamatā pavadām laiku... lasīt vairāk
Ziemassvētku dāvanas un stopēšana ar diviem Martiniem
Stāsti 26 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Ziemassvētki pagāja godam – nopeldējos ar visām drēbēm Mekongas saulrietā, bijām svētku vakariņās un noslēgumā franču ballītē ar briesmīgu mūziku. Arī brīvlaiku es patiesi izbaudīju – mēs ēdām, gulējām, pļāpājām – darījām Neko pēc pilnas programmas. Citā reizē par šādu laiskošanos es justos mazliet vainīga, bet, kad pats esi sev brīvdienas piešķīris, uzreiz sirds mierīga.... lasīt vairāk
Mans 2016
Dzīve 26 decembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Kad ar Martinu sēdējām četras stundas uz robežas, pārrunājām dzīvi krustu šķērsu. Tai skaitā Martins jautāja – kas ir labākais, kas ar tevi noticis 2016. gadā. Pirmajā brīdī nezināju, ko atbildēt. Ātri pārskrienot gadam domās, tas rādījās pasteļkrāsās. Bet, lēnā garā to pārcilājot, jāsaka, ka nekāds jēriņš šamais tomēr nav bijis. Šeit īss pārskats (secībai... lasīt vairāk