Autors: Zane Eniņa

Murkšķa diena un apburtais mežs
Stāsti 5 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Kad biļešu kontrolieris ir izstaigājis visu vagonu, rodas sajūta, ka mēs esam vienīgās pasažieres, kas godīgi samaksājušas par braucienu. Citi pasažieri, lielākoties melnādainie jaunieši, tiek izsēdināti, neiztiek bez kašķēšanās. Ap desmitiem rītā iebraucam Lecco pilsētiņā, kas ieriktējusies ezera līča krastos. Līdz mums nepieciešamajam autobusam vēl atlikusi pusotra stunda, to nolemjam izmantot, apskatot pilsētu un atrodot... lasīt vairāk
Ēst. Runāt. Dziedāt.
Stāsti 7 novembris, 2016 Viens komentārs
Lietus, šķiet, ir apmiekšķējis mūsu namatēva sirdi, un šorīt uz vilciena staciju dodamies visi kopā un ar mašīnu. Galīgi nebūtu gribējies atkārtot vakardienas varoņdarbu ar lielajām somām un pa lietu. Ir agrs, un stacijas durvis ir ciet, biļetes vienkārši nav iespējams nopirkt, tāpēc šodien arī mēs braucam pa zaķi. Laimīgā kārtā kontrole arī vēl guļ... lasīt vairāk
Grācija, grācija!
Stāsti 7 novembris, 2016 Viens komentārs
Aizbraukšanas diena pienāk pelēka un lietaina, droši vien tāpēc, lai mums nebūtu tik žēl doties prom no Itālijas. Bet, jābrauc vien mājās – man atlikušas dažas dienas līdz Āzijas lidojumam, Māra ir noilgojusies pēc savējiem, īpaši mazā, kurš viņas prombūtnes laikā drusku apslimis. Laura mūs palutina ar burvīgām brokastīm un uz atvadām ietūca līdzi vakarnakts... lasīt vairāk
Nākamais ceļojums: Āzijā līdz martam
Stāsti 12 novembris, 2016 Viens komentārs
Stāvu otrajā stāvā un skatos pa logu. Es vēl neesmu aizbrauksi, bet man jau pietrūkst sniegotais priežu mežs, dūmu smarža un biezpiens ledusskapī. Aizeju līdz piemājas vienīgajam pakalnam un kādu laiku veros ainavā, it kā ilgāk skatoties varētu kādu sajūtu sauju paņemt līdzi. Ziemā nekas nepaliek nepamanīts, šobrīd es brīnos par stirnu pēdu rakstiem, drīz... lasīt vairāk
Rīga – Stambula – Bangkoka
Stāsti 12 novembris, 2016 3 komentāru
Ināra aizved mani uz lidostu. Parasti es neatļaujos tramdīt draugus, bet šoreiz nudien negribas vīstīties ziemas drēbēs tikai tāpēc, lai tiktu līdz lidostai. Vispār šoreiz esmu sakrāmējusies mazliet neraksturīgi sev – man nav līdzi guļammaisa, toties ir divas kleitas. Un vēl vesels lērums ar drēbēm, laikam iepriekšējā brauciena “trauma” – bija tik ļoti apnicis gadu... lasīt vairāk
Pārsteigumu diena
Stāsti 13 novembris, 2016 Viens komentārs
“Au!”, iebrēcos kāpjot lejā no otrā stāva gultas. Nu kas tas ir!? Otrā ceļojuma diena, bet viena no pēdām jau taisa jokus. Droši vien esmu to samocījusi vakar pēc negulētās nakts vazājoties ar lielo somu. Nekā nebija, neesmu noskaņota pirmo pilno dienu pavadīt sēžot uz vietas hostelī. Paēdu klasiski draņķīgās hosteļa brokastis – pārslas ar... lasīt vairāk
Budas un tempļi
Stāsti 15 novembris, 2016 2 komentāru
Tā, nekādus Džonatana kontaktus es neesmu paprasījusi, drusku žēl, tomēr visa vakardiena pavadīta kopā, un bijām jau drusku iedraudzējušies. Tā kā esmu nogulējusi līdz krietniem 11 (joprojām netieku vaļā no džetlega), esmu pārliecināta, ka Džonatans jau sen ir prom, tomēr, kad žāvādamies brienu uz dušu, pirmais un vienīgais cilvēks, kas nāk pretim…. ir Džonatans. Aizejam... lasīt vairāk
Telefona neticamie piedzīvojumi Bangkokā
Stāsti 15 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Tā kā joprojām dzīvoju bez telefona un attiecīgi bez pulksteņa, nav ne jausmas, līdz cikiem esmu nogulējusi. Mani apgaismo neviens cits kā Džonatans, kurš atkal ir pirmais no rīta satiktais cilvēks. Esot divpadsmit. Oho, džetlegs turpinās. Ieejot dušā, mani sagaida nepatīkams pārsteigums – labi zinu, kur biju pakārusi žāvēties dvieli un tā vieta ir tukša.... lasīt vairāk
10 stundas vilcienā un rotaļas ar uguni
Stāsti 16 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Hosteļa darbiniece mani modina norunātajā laikā. Ieskrienu ātrā dušā un drīz vien esmu gatava ceļam. Gandrīz vai žēl doties projām – hostelis ir viens no labākajiem, kādā esmu palikusi, ja kādreiz ieklīstat Bangkokā, pamēģiniet šeit palikt, vieta saucas “Once Again Hostel”. Āzijas standartiem 13 eiro par nakti gan ir dārgs pasākums, bet saņemtā kvalitāte un... lasīt vairāk
Labs, kas labi beidzas jeb telefona sāgas noslēgums
Stāsti 16 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
No rīta vēlreiz izmēģinu laimi telefona atdzīvināšanā, bet neveiksmīgi. Apjautājos hosteļa meitenei, kur ir tuvākā tehnikas labotava un dodos uz turieni. Džeki par labošanu grib 500 batus (13 eiro). Saku – labi, bet maksāšu tikai tad, ja viņi to salabos. Kad pēc brīža atgriežos, šie man dod atpakaļ telefonu ar tekstu “no good” – tur... lasīt vairāk