Autors: Zane Eniņa

Islandē trīs randiņi nemēdz būt
Stāsti 10 oktobris, 2016 3 komentāru
Kā par brīnumu, mūsu nošņurkušā hoteļa brokastis ir tiešām lieliskas. Kārtīgi pieēdamies un vēl uztaisām pa sviestmaizei ceļam. Esam labi izgulējušies un gatavi dienai, mūs pat nesatrauc pelēkās debesis un lietus. Šodien es esmu šoferis, attiecīgi jūtos krietni labāk nekā vakar, jo Dunkans pie stūres mani drusku biedē, ko arī no viņa neslēpju. Pirmās pāris... lasīt vairāk
Lavas laukos
Stāsti 11 oktobris, 2016 Viens komentārs
Izbraucam kopā ar saullēktu un drīz vien esam Asbrygi kanjonā. Saule izgaismo klinšu sienu tālumā, lielākoties kanjons vēl slēpjas ēnā. Ja vien būtu vairāk laika, varētu doties pastaigā pa kādu no daudzajām šejienes takām, tomēr mums, kā ierasts, plāni kā mājas, tāpēc iztiekam ar īso apskati. Lai arī uz vareno Dettifoss ūdenskritumu var tik pa... lasīt vairāk
Zaļi brīnumi
Stāsti 11 oktobris, 2016 Viens komentārs
No rīta veltām pēdējās pateicības veltes un vārdus jaukajai mājvietai un, iekoduši vieglas brokastis, dodamies ceļā. Visas Islandes dienas esam izbraukuši plus mīnus ap astoņiem, kolīdz aususi gaisma. Tas neesot nekas neparasts – tūristi parasti cenšoties paņem no Islandes maksimumu, arī alkoholu bieži vien nelieto. Ne tikai tāpēc, ka arī tas šeit ir dārgs prieks,... lasīt vairāk
Vikings un ledus dzintari
Stāsti 13 oktobris, 2016 Pagaidām nav komentāru
“Vai tu esi laimīga?”, Dunkans prasa rudmatainai meitenei, kuras augšdelmu rotā mitoloģisks, uz galvaskausu kaudzes stāvošs zirgs. Droši vien septiņos no rīta šādus jautājumus viesnīcas uzņemšanas meitene nav īpaši radusi dzirdēt, tomēr atbild apstiprinoši un, kā vairums sastapto šejieniešu, apgalvo, kas par spīti skarbajam klimatam, nevar iedomāties savu dzīvi nekur citur kā Islandē. Šodien mums... lasīt vairāk
No ceļotājas par krāsotāju
Stāsti 14 oktobris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Vējš ir pilnībā norimis, arī lietus šķiet nogarlaikojies. Dunkans man vēl atļauj aizstūrēt līdz lidostai, tad mūsu ceļi šķiras – viņš vēl kādu dienu paliek tepat, tad dodas Kopenhāgenas virzienā, es lidoju mājup. Reikjavikas drošības kontrolē rindu nav, lidmašīna ir klāt laikus un drīz vien jau traucamies atpakaļ uz Eiropu. Londonas Lutonas lidostā ir pavisam... lasīt vairāk
Un, mugursomā līdzi kāps….
Paveiktie, Projekti 18 oktobris, 2016 2 komentāru
Man nebija ne jausmas, vai vispār būs kāds dullais, kurš būs gatavs avantūrai kāpt līdzi mugursomā un doties uz Sazin Vien Kurieni. Tāpēc bija liels prieks par ikvienu jūsu vēstuli un tajā pausto stāstu, kāpēc jūs būtu gatavi doties ceļā. Es tiešām novēlu visiem jums arī sakravāt somu un kaut kur doties – kopā ar... lasīt vairāk
Ceļa stāstu vakars Kaņepē
Stāsti 25 oktobris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Esmu centusies šajā Latvijas gadā satikties ar diezgan daudziem no jums, bet, protams, ar visiem tas nav izdevies. Pirms ceļš atkal aizved uz laiku prom no Latvijas, esmu saņēmusies uz vienu ceļojumu stāstu vakaru, kurā priecāšos ar Jums satikties klātienē. Pasākuma pirmajā daļā plānoju dalīties ar praktiski noderīgu informāciju naktsmāju un pārvietošanās iespēju atrašanā, otrajā... lasīt vairāk
Pēc pasākuma bildes un paldies!
Stāsti 1 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Liels paldies visiem, kas vakardien atnāca uz Kaņepes Kultūras centru, lai pāris stundas paklausītos praktiskos un nepraktiskos ceļa stāstos. Nezinu kā jums, bet man šoreiz viss ļoti patika – omulīgā zāle, tehnikas kvalitāte, jūsu atsaucīgā reakcija. Bija tik interesanti satikt dzīvē vismaz kādu daļu no jums, maniem lasītājiem, jo es par jums tik maz ko... lasīt vairāk
Mežs pilsētā un vakariņas milāniešu gaumē
Stāsti 3 novembris, 2016 3 komentāru
– “Vislabākais ir brīdis, kad lidmašīnas riteņi atraujas no skrejceļa”, saku Mārai mirklī, kad tas notiek. – “Jā, un arī tas, kad lidmašīna izlido cauri mākoņiem un nonāk saulē,” Māra piebilst. Drīz vien notiek arī tas. Zem mums paliek sniegotā Latvija un mēs, laika apstākļu neietekmētās saules apspīdētas, laižamies uz dienvidiem, uz Milānu. Turp mūs... lasīt vairāk
Pica, pasta un nepareizā kafija
Stāsti 4 novembris, 2016 Pagaidām nav komentāru
Abi kafijas automāti cenšas izspiest kādu pili, bet, kolīdz traukos satecējis kaut necik cienījams šķidruma apjoms, kāds veiklāks viesis pasteidzas uzpildīt tasītes un mēs atkal paliekam bešā. Vienā brīdī tas piegriežas un aizeju līdz hosteļa darbiniekam un saku, lai viņš mums vienkārši iedod malto kafiju. Kolīdz izmuldos, ka plānojam to sajaukt ar ūdeni, viņš noliek... lasīt vairāk