Sen nebijis gadījums – šorīt esam augšā pirms sešiem. Aši ieskrienam dušā, kuru, iespējams, neredzēsim pāris dienas un, padzēruši brokastīs tasi melnas kafijas, nonesam lejā mantu kaudzi un kopā ar to satilpstam auto. Mūsu pirmais pieturas punkts ir otrā Monreālas pusē, kur dzīvo Rafaēla māsa Ženija un viņas vīrs farmaceits Vincents, ar kuru jau esmu... lasīt vairāk
Autors: Zane Eniņa
„Acadia” nacionālajā parkā ir burvīga transporta sistēma – kempingus, blakus pilsētas un apskates objektus var apmeklēt ar bezmaksas autobusu, kas kursē ik pēc pusstundas. Pēc brokastīm mēs sēžamies tajā uz braucam uz Bar Harbor pilsētu. Šajā reģionā ir tikko sākusies omāru sezona un vietējie restorāni sacenšas dažādu omāru ēdienu piedāvājumā. Šaujam iekšā vienā no tiem... lasīt vairāk
No rīta mūsu tuvējie kaimiņi dodas prom, tāpēc atdod mums savu pārpalikušo malku un pārtiku. Ja mēs tiešām būtu nepiedienīgi uzvedušies, diez vai viņi tā rīkotos. Šorīt esam piecēlušies tā paagrāk, jo dosimies pārgājienā – mērķis ir uzkāpt tuvējā Kadiljaka kalna virsotnē. Kārtīgi sasmērēju kāju ar voltarēnu, apsienu elastīgo saiti un esmu gatava ceļam. Lai... lasīt vairāk
„Priecīgu 4. jūliju!”, mums novēl pirmais garāmgājēju pāris, kad raušamies ārā no mašīnām. Šodien esam atbraukuši līdz pilsētai, lai apskatītos, kā amerikāņi svin Neatkarības dienu. Visvairāk izmaiņas var vērot cilvēku apģērbā – kleitas, krekli, šorti, matu rotājumi, krelles – šķiet, ASV zvaigznes un strīpas radušas visneierastākos veidus kā ielauzties cilvēku vizuālajā tēlā. Un ne tikai... lasīt vairāk
„Zane, mums vienkārši jākāpj mašīnā un jātiek prom no šejienes”, Rafaēls saka. Katru dienu notiek kāds pasākums, tiekam aicināti pusdienās, uz jubilejām, raudzībās. Viss, lēmums pieņems – rīt mēs beidzot zūdam kokos! Abi esam slaveni neplānošanas speciālisti, tāpēc šodienas apsēšanās pie kartes un piecu minūšu ģenerālapspriede bija teju notikums. Vienojāmies turpceļā vairāk turēties ziemeļu pusē... lasīt vairāk
9:57 sēžam auto un esam gatavi ceļam. Paši neticam, ka esam tik precīzi – bijām vienojušies izbraukt 10 rīta. Dzīvoklī mantu kaudze izskatījās iespaidīga, bet tagad, kad tā prātīgi savietota mašīnā, vietas vēl ir atliku likām. Rafaēls pieslēdz mūziku, ierības kārtīgs metāls, un mēs dodamies ceļā. Piestājam pie mammas mājas, vakar, izrādās, esam aizmirsuši vēl... lasīt vairāk
Rītu sāku ar peldi ezerā. Jūtos gandrīz kā Usmā – jāiet krietns gabals, kamēr ūdens sasniedz dziļumu, kurā var peldēties, nesitot ceļus un elkoņus gar ezera dibenu. „Tas skaitās kā duša!”, priecīgi paziņoju Rafaēlam, kurš lien ārā no telts, viņa iecienīto teicienu. Paralēli brokastīm izklaidējos, bildējot nelielus, vāverēm līdzīgus zvēriņus, kurus vietējie sauc par tamia.... lasīt vairāk
Nezinu, kā Rafaēlam izdodas teleportēties caur telts sienām, mani nepamodinot, bet, kad atveru acis, esmu viena. Man nav ne jausmas, cik ir pulkstenis, bet ir sajūta, ka nogulēts kārtīgs laiks strēķis un var arī celties augšā. Izbāžu galvu no telts un redzu Rafaēlu soļojam no dušas puses. „Vai tu jau paspēji nomazgāties?”, prasu. Izrādās nē,... lasīt vairāk
Lai arī dušas atrodas otrā pasaules malā, aizkātojam līdz tām un nomazgājamies – tik labi stāvēt ūdenī un nedomāt par laiku, šejienes dušas ir bez maksas. Brokastīs uzvārām katrs sava stila kafiju un nograužam vienu lavaša plātni ar vakardienas lēcu sautējuma pārpalikumu. Tad, sametuši iedzīvi mašīnā, braucam uz netālo Thunder Bay pilsētu. Pa ceļam piestājam... lasīt vairāk
Iespēju vārtīties pa komfortablajām gultām izmantojam līdz pēdējam brīdim un pazūdam tikai 11 rītā, kad ir ārā mešanas laiks. Šodien es sēžu pie stūres, bet esmu gulējusi sliktāk nekā teltī – bija briesmīgi karsts, bet logus un durvis nevērām vaļā, lai izvairītos no odiem. Man ir kaut kāda nesaprašanās ar viņiem. Parasti par odu kodumiem... lasīt vairāk