Autors: Zane Eniņa

Bluķa prieks
Idejas, Projekti 11 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Konstatēju, ka Pingvīns ir mani ne tikai iekapsulējis laikā, bet arī galīgi novērsis no citām bloga sadaļām, tāpēc atsvaidzinājumam ielieku pavisam vienkāršu ideju – mazums kādam pavasarī sagribas padarīt priecīgāku dzīvi sev un kādam bluķēnam. Ideja nāk no brīnišķīga Urugvajas hipiju – zvejnieku ciemata Cabo Polonio. lasīt vairāk
Pieci pingvīni uz Aisberga
Stāsti 11 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta steidzam apdarīt saimniecības un interneta darbus, līdz pie hosteļa durvīm puiši pieripina sudrabotu busiņu. Tā kā esam pieci cilvēki un lērums somas, esam izvēlējušies īrēt septiņvietīgu auto. Mēs ar Džeimiju ieņemam aizmugurējo sēdekli, pa vidu sēd Brendons ar somām, stūrmaņa lomā šodien ir Karims, bet galvenajā – šofera krēslā, sēž Rafaēls, viņam no... lasīt vairāk
Zirnekļi, zirgi un gaļas rūpnīca
Stāsti 11 aprīlis, 2015 Viens komentārs
Rodas sajūta, ka esam pamodušies citā vietā – ārā nav ne vēsts no vakardienas drūmuma, saule ir debesu un uzdevumu augstumos. Apsēžamies mīlīgajā zālienā un apēdam brokastīs, ko nu kurš vakar sarūpējis, un dodamies dienas piedzīvojumos. Pirmie nav ilgi jāmeklē – braucam gar piekrasti, kur ganās savvaļas zirgi. Brendons ir uzaudzis zirgu fermā, tāpēc zina,... lasīt vairāk
Mūzikas skaņas un salsas soļi
Stāsti 12 aprīlis, 2015 Viens komentārs
Šajā viesnīcā brokastis nedod, tāpēc gribam atrast kādu maizes ceptuvi un nopirkt kaut ko brokastīm. Tomēr, meklējot izbraukšanu no pilsētas, pa ceļam neviena negadās, un attopamies uz vientuļas šosejas neēduši. Tomēr, kad katrs izrevidējam savus pārtikas krājumus un padalāmies ar pārējiem, jūtamies diezgan labi ieturējušies. Mēs visi pieci esam šoferi, tāpēc varam regulāri mainīties un... lasīt vairāk
Vilaro apburta
Stāsti 13 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
No rīta stūrējam laukā no Montevideo un pa piekrasti virzāmies uz Urugvajas austrumiem, šodien gribam tikt līdz Punta del Este. Visi pārējie ir trakoti priecīgi ieraudzīt okeāna krastu, mani tradicionālās pludmales nesaista un ceru, ka ceļojumā tiksim arī līdz kādai vietai, kur ar okeānu varēs aprunāties „šaurākā lokā”. Pa ceļam piestājam vienā no apdzīvotām vietām,... lasīt vairāk
Roka, hipiji un vieni paši hostelī
Stāsti 13 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Rītu sākam ar Punta del Este simbola, milzīgas rokas skulptūras, apskati. Tā ir tik populāra, ka noķert brīdi bez cilvēkiem īsti nav iespējams. Nofotografējam grupas „dienas foto”, kā nu varam, un dodamies prom. Kopumā man šī pilsēta patika vismazāk – tāds Urugvajas Maiami variants. Jau drīz esam nomaļākās vietās, izstaigājamies gar okeāna krastu un apskatām... lasīt vairāk
Draņķa dzirksteles
Jaušības 13 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Pārāk nogurusi, lai rakstītu, pārāk moža, lai gulētu. Paņemu no plaukta grāmatu. Lasīt, varbūt to es varu. Varbūt tas man atnesīs miegu. Kad braucām projām no Montevideo hosteļa, kā ierasts ielūkojos vannas istabā, izkratīju gultas veļu un pieliecos, lai pārbaudītu, vai zem gultas nav noslēpusies kāda lieta, kuras trūkumu varētu izjust tālākajā ceļā. Pieredze rāda,... lasīt vairāk
Rikšiem un aulekšiem
Stāsti 13 aprīlis, 2015 3 komentāru
Lai tiktu pie brokastīm, jādodas uz centrālo hosteli. Šeit brokastis ir pieejamas līdz pat 11, mēs arī ierodamies īsi pirms noteiktā laika beigām. Lēnām malkojam kafiju un maizi ar saldo „dulche de leche” (karamelizētu kondensēto pienu) un vērojam, kā aiz loga līst lietus. Ir tāda slinka noskaņa, esam gana „skrējuši” pēdējās dienas, tāpēc, atgriezušies savā... lasīt vairāk
Vienmēr kopā roku rokā Montevideo
Stāsti 15 aprīlis, 2015 Pagaidām nav komentāru
Saule kā katru vakaru apzeltī Montevideo pludmales smiltis un pa burzmu piešķir arī mūsu ādai zeltainu mirdzumu, kurā pazūd rievas un krunciņas, raizes un ikdiena. Manas acis saulrietā vienmēr kļūst sūnu zaļas, bet viņa ikdienā pelēcīgās top zilas kā debesis maijā. Viņa rokas ir stiprākas par vēju, kas ik pa laikam brāzmaini pieskaras mugurai un... lasīt vairāk
Atpakaļ Buenosairesā: tango un kilograms gaļas
Stāsti 16 aprīlis, 2015 2 komentāru
„Tava istaba ir tieši tādā kārtībā, kādā tu to atstāji un gaida tevi. Es atvēršu logu, lai atbraucot tur būtu svaigs gaiss”, raksta man Čārlijs, kad paziņoju viņam savu atgriešanās datumu. Tā arī ir – atslēdzu durvis, uzkāpju savā tornī un ar mīļumu aplūkoju istabu – jūtos gandrīz kā atgriežoties mājās, viss tik pazīstams un... lasīt vairāk