Katrā pilsētā ir kaujas uzdevums – atrast pastu. Arī šorīt, pirms pametam Melnkalni, jāatrod vieta, kur dabūt markas un pastkasti, kur iemest kartiņas – 50% no mūsu kompānijas aktīvi aizraujas ar šo nodarbi. Tomēr šodien ir brīvdienas un pasts ir ciet. Iveta atrod gana oriģinālu risinājumu – atstāj kartiņas un naudu blakus veikala pārdevējai un... lasīt vairāk
Autors: Zane Eniņa
Vakar pa tumsu devāmies meklēt slēpni, bet, kad gps mūs aicināja iegriezties tumšā parkā, nolēmām šo lietu tomēr atstāt uz rītdienu. Pa dienu parks izskatās pavisam citādāk – ziedošs, zaļš, vien bērnu rotaļu laukumiņu aizņēmuši indivīdi, kas ir mazliet par vecu attiecīgajām rotaļām. Slēpni atrodam aši, ielogojamies un tad katrs aizejam uz savu pusi –... lasīt vairāk
Netālu no Tirānas klints galotnē slejas senas pils drupas ar vienu tornīti, kurā iekārtots restorāns un, protams, slēpjas slēpnis. Kamēr snaikstāmies ap akmeņiem, meklēdami to un izlikdamies, ka no šīs vietas ir īpaši labi fotografēt apkaimi, mums garām iet vietējie vīri un vedina doties pa taku tālāk – tur būšot vēl varenāka ainava. Takas iesākums... lasīt vairāk
“Tātad, esam noskaidrojuši, es esmu Indiana Džonss”, – saka mūsu namatēvs Vladimirs. Lai arī studējis psiholoģiju, ekonomiku un vēl sazin ko, viņš naudu pelna ar murķeļu un citu sēņu, kā arī ogu lasīšanu, medību suņu trenēšanu, bet ikdienas iztikšanai daudz medī un makšķerē. – “Un ko darāt jūs?” – “Office work, office work, office work,... lasīt vairāk
Saloniku palikšanas vieta arī ir neslikta. Mūsu hostu ģimenei pieder vesela daudzstāvu dzīvojamā ēka netālu no pilsētas centra. Mums tiek ierādīts vienistabas apartaments ceturtajā stāvā. Smukākā tā daļa ir milzīga jumta terase ar zaļumiem. Par spīti tam, ka esam ieradušies visai vēlu, jo ieturējām vakariņas pilsētā, ģimene vēlas ar mums pakomunicēt. Ģimeni veido divi dēli... lasīt vairāk
Sēžu mājās, savā dīvānā. Iegājusi vannā, uzvilkusi tīras drēbes. Ir labi. Man pēc lidojuma aizkritusi viena auss un galva dulla – gan no nelielas saaukstēšanās, gan no krāsainā ceļojuma. Lai arī braucām bez īpašas steigas, pēcgarša ir ļoti intensīva. Jāteic, ka šis brauciens diezgan konkrēti sapurināja manus un ceļabiedru priekšstatus par šo reģionu. Nevarētu teikt,... lasīt vairāk
Daudz baltu dieniņu. Man pietiek ar vienu. Šodienu. Visa šosejas mala baltiem korinšu pauguriem nosēta, ielejas ievu kupenām piebirušas, pārsmaržojušās kā bezgaumīgas vecmeitas. Ābeles nocietušās, stāv ziedlapiņas krustām salikušas, gaida, kad varēs bitēm atvērties. Bērziem neizdodas izliekties labākiem esam – melnumi spraucas pa visām vīlēm. Šoseja pati melna kā asfalts, kā indiānis savilkusi sev sejā... lasīt vairāk
Ok, guys, I have a dilemma. To write in Latvian or English. So far (as you might noticed) it has been mostly in Latvian – because I’m Latvian, most of my readers are and it is a bit easier to express myself in mother tongue (of course), what leads to less grammar mistakes. But more... lasīt vairāk
Kamēr jūs esat čakli sabalsojuši par bloga turpināšanu latviešu valodā, esmu nonākusi Ķīnā. Jāteic, ka gana daudz būtu stāstāms (un vēl vairāk rādāms) par Kopenhāgenu – kā es satiku savu Camino ceļabiedreni no Dānijas, pavadīju vēl vienu lielisku vakaru ar saviem koučsērfinga draudziņiem, kā viesojos vienā no pasaules skaistākajiem modernās mākslas muzejiem – Luizianā. Bet... lasīt vairāk
Sasodītais džetlegs. Lai arī gulēt aizgāju samērā vēlu, vaktēju modinātāju jau no pieciem rītā. Īsi pirms septiņiem varu celties un doties šodienas piedzīvojumā – apskatīt Lielo Ķīnas mūri. Esmu pārāk slinka, lai meklētu individuālu pieeju šim vēstures objektam un dodos uz to organizētas tūres ietveros. Mūs sasēdina autobusā un divas stundas krata pa Ķīnas ceļiem,... lasīt vairāk
