Autors: Zane Eniņa

Ticiet vai nē, šonakt bija vēsi. Mūsu bungalo atrodams vien palags, pret rītu bijām ietinušies tajā kā kūniņas. Uzaustot siltajai rīta gaismai, apkārtne izskatās tīri jauka, kad vēl paēdam brokastis, dzīve vispār šķiet lieliska. Saimnieks Roberto mums iesaka apmeklēt kaimiņu ciemu Abene, tur esot aplūkojams brīnišķīgs koks. Kāpēc ne! Līdz kokam ir deviņi kilometri, septiņi... lasīt vairāk

Šonakt mums piešķīra segu, nakts paritēja silti un mierīgi. Brokastīs, kā jau ierasts, gaida omlete, tomātmaizes, kafija un kaķi. Lēnām ieturamies, lēnām augšupielādējas fotogrāfijas, lēnām sakrāmējamies un esam gatavi ceļam. “Trešajā dienā vispār viss šeit šķiet ideāli,” saka Eduards un es pilnībā piekrītu. Ņemu atpakaļ pirmās domas un nepatiku par šo vietu, patiesībā te ir... lasīt vairāk

9.00 esam pie ostas biļešu kases. Labas ziņas – biļetes uz šodienas kuģi ir. Kasiere mūs informē, ka vieta divvietīgā kajītē maksā 30 900 frankus (47, 09 eiro), četrvietīgā – 28 900 (44, 04 eiro), astoņvietīgā – 18 900 (28, 80 eiro), bet sēdvieta – 15 900 (24,23 eiro). Divvietīgās kajītes ir beigušās, un mums šķiet, ka nav liela... lasīt vairāk

Nakts izvērtās gara un grūta. Mazajā kabīnē bija karsti, trūka gaisa, kuģis šūpojās. Arī sajūta, ka guli vietā ar nosacītu gultas veļu (ir palags, kā arī sega bez nekā), kuru pirms tevis lietojuši nez cik ļaužu (manā gultā bija drupačas un viens kukainis), neveicināja saldu miegu. Kad trauslā miegā bija pavadīta daļa nakts, piepeši pamodos... lasīt vairāk

Šodien ir diena, kad beidzot dodamies mājup. No rīta vēl aši aizskrienam līdz centram, lai apskatītu Lielo mošeju un apciemotu suvenīru bodīti, kuru pirmajā atbraukšanas dienā ierādīja mūsu naktsmītnes meitenes. Paķeram pēdējos suvenīrus, un stundu pirms izrakstīšanās laika esam atpakaļ mājās. Uzēdam pusdienas, sapakojam koferus un 13.00, kā runāts ar saimniekiem, pārceļamies no dzīvokļa uz... lasīt vairāk