Autors: Zane Eniņa

No Gambijas uz Senegālu ar sešiem transporta līdzekļiem
Pieceļamies līdz ar gaismu, bet, kamēr ieejam dušā, sakrāmējam somas un ieturam brokastis, jau ir deviņi. Tad Eduards vēl uz atvadām pieķeras veikt pēdējos saimnieka datora sačubināšanas darbus, kuriem ik pa laikam nepieciešama Džordža klātbūtne, bet viņš skraida starp simts darbiem un problēmām. Lielākā no tām ir tāda, ka platforma Booking.com tieši pirms tūrisma sezonas... lasīt vairāk
Senegāla: lielais Abenes koks un krokodilu vērošanas tornis
Ticiet vai nē, šonakt bija vēsi. Mūsu bungalo atrodams vien palags, pret rītu bijām ietinušies tajā kā kūniņas. Uzaustot siltajai rīta gaismai, apkārtne izskatās tīri jauka, kad vēl paēdam brokastis, dzīve vispār šķiet lieliska. Saimnieks Roberto mums iesaka apmeklēt kaimiņu ciemu Abene, tur esot aplūkojams brīnišķīgs koks. Kāpēc ne! Līdz kokam ir deviņi kilometri, septiņi... lasīt vairāk
Senegāla: dzejas slams un transporta stress
Šonakt mums piešķīra segu, nakts paritēja silti un mierīgi. Brokastīs, kā jau ierasts, gaida omlete, tomātmaizes, kafija un kaķi. Lēnām ieturamies, lēnām augšupielādējas fotogrāfijas, lēnām sakrāmējamies un esam gatavi ceļam. “Trešajā dienā vispār viss šeit šķiet ideāli,” saka Eduards un es pilnībā piekrītu. Ņemu atpakaļ pirmās domas un nepatiku par šo vietu, patiesībā te ir... lasīt vairāk
Senegāla: ar delfīniem uz Dakāru
9.00 esam pie ostas biļešu kases. Labas ziņas – biļetes uz šodienas kuģi ir. Kasiere mūs informē, ka vieta divvietīgā kajītē maksā 30 900 frankus (47, 09 eiro), četrvietīgā – 28 900 (44, 04 eiro), astoņvietīgā – 18 900 (28, 80 eiro), bet sēdvieta – 15 900 (24,23 eiro). Divvietīgās kajītes ir beigušās, un mums šķiet, ka nav liela... lasīt vairāk
Senegāla: atgriešanās un miegs Dakārā
Nakts izvērtās gara un grūta. Mazajā kabīnē bija karsti, trūka gaisa, kuģis šūpojās. Arī sajūta, ka guli vietā ar nosacītu gultas veļu (ir palags, kā arī sega bez nekā), kuru pirms tevis lietojuši nez cik ļaužu (manā gultā bija drupačas un viens kukainis), neveicināja saldu miegu. Kad trauslā miegā bija pavadīta daļa nakts, piepeši pamodos... lasīt vairāk
Senegāla: mājup ar piedzīvojumiem
Šodien ir diena, kad beidzot dodamies mājup. No rīta vēl aši aizskrienam līdz centram, lai apskatītu Lielo mošeju un apciemotu suvenīru bodīti, kuru pirmajā atbraukšanas dienā ierādīja mūsu naktsmītnes meitenes. Paķeram pēdējos suvenīrus, un stundu pirms izrakstīšanās laika esam atpakaļ mājās. Uzēdam pusdienas, sapakojam koferus un 13.00, kā runāts ar saimniekiem, pārceļamies no dzīvokļa uz... lasīt vairāk
Mans 2024
Pirmajā mirklī, atskatoties uz aizvadīto gadu, šķiet, ka nekas tāds jau nav noticis, bet, kad sāc tīt atpakaļ domu, sajūtu un notikumu pavedienu, var vien nobrīnīties par to, kas bijis. Divos vārdos varu raksturot šo gadu tā – nostabilizēšanās un pārejas laiks. Pagājušajā gadu mijā biju diezgan briesmīgā stāvoklī gan morāli, gan materiāli. Situācija pasaulē,... lasīt vairāk
Ierašanās Madeirā: košums un kursabiedri
Īsu brīdi pirms nosēšanās Madeiras galvaspilsētas Funšalas lidostā, prātā uzzib sen dzirdēta informācija par vējaino lidlauku ar īso skrejceļu. Ārā jau ir tumsa, tāpēc par neparastāku piezemēšanos liecina vien straujā bremzēšana un intensīvā dzinēju pretgaisa plūsma (visticamāk, aviācijas terminos tam ir kāds īpašs apzīmējums). Lidosta ir neliela, pasu kontrole notiek aši un pavisam drīz jau... lasīt vairāk
Madeira: aukstais saullēkts un karstais pārgājiens
Ap pieciem no rīta visas četras rotējam starp guļamistabām, vannasistabu un virtuvi, katra veicot savas rīta procedūras. Duša, aša kafija vai tēja, simboliskas brokastis un esam gatavas. Ārā ir tumšs, Funšala mirdz un dzied putni. Līdz saullēktam vēl divas stundas, bet šie jau vingrina balsis. Esam izgājušas dažas minūtes par vēlu, tāpēc lejup tipinām, cik... lasīt vairāk
Madeira: svētki šeit un mājās
Vakardienas atskārsme, ka līdz maģistra darba nodošanai atlikušas vien trīs nedēļas, nav palikusi bez sekām. Kad no rīta paveru istabas durvis, redzu visas trīs dzīvokļa biedrenes ar atvāztiem datoriem sēžam pie ēdamgalda. Pēc brokastīm es arī pievienojos maģistra darbu čubinātāju pulciņam un dzenu pēdas atsaucēm, līdz sāk sāpēt galva. Tas nozīmē, ka šodienai pietiks, jāiet... lasīt vairāk