Autors: Zane Eniņa

Uz Madridi pastrādāt
Stāsti 17 janvāris, 2018 2 komentāru
Kolīdz lidmašīnas riteņi ir atrāvušies no skrejceļa, vējš pārņem mazo Finnair lidmašīnu savā varā – tiekam mētāti un raustīti uz visām pusēm. Salodā smird pēc degvielas, no visām malām tiek virsū pūsts pārmērīgi karsts gaiss. Šī ir viena no retajām reizēm, kad pārliecinos, vai kāds nav nospēris vemšanas maisiņu. Lai arī lidojums līdz Helsinkiem ilgst... lasīt vairāk
Ceļojums pa hallēm
Stāsti 19 janvāris, 2018 Pagaidām nav komentāru
Metro rodas sajūta, ka pusvagons brauc uz tūrisma izstādi “Fitur”. Daudz kļūdījusies neesmu – pieturā “Feria de Madrid”, kas ir blakus lielajam izstāžu kompleksam, patiešām izkāpj pamatīgs pūlis. Es arī. Pirmais solis ir tikt pie caurlaides. Pēc nelielas rindas izstāvēšanas, nosaucu darbiniecei savu vārdu un valsti. Dalībnieka karti viņa man pasniedz kopā ar smaidu un... lasīt vairāk
Madrides zibšņi
Stāsti 21 janvāris, 2018 Pagaidām nav komentāru
Pārējās Madrides dienas lielā mērā pagāja pēc līdzīgas shēmas – pa dienu darba lietas, vakarā īsāki un garāki Madrides piedzīvojumi jeb zibšņi, ar kuriem gribu padalīties. Bet pirms tam neliels parāds. Aprakstot pirmo dienu Madridē, aizmirsu par kādu gana jauku un negaidītu satikšanos. Ceļotājs Bjorns, ar kuru iepazinos pati un iepazīstināju arī jūs Kanādas ziemeļos,... lasīt vairāk
Kā padarīt lidostu dienas aizraujošas?
Idejas, Projekti 21 janvāris, 2018 4 komentāru
Ja jūs nekad dzīvē neesat lidojuši, vai arī darāt to ļoti reti, virsrakstā uzdotais jautājums var šķist neaktuāls. Pati nonākšana lidostas pasaulē, īsto vārtu atrašana, stjuaršu drošības performance, fantastiskās zemes un mākoņu ainavas pa logu. Vai bailes un nelaba dūša, kas atņem interesi par visu pārējo. Bet, ja esat lidojis tik bieži, gan par gaidāmo... lasīt vairāk
Meitene ar tetovējumu
Dzīve 27 janvāris, 2018 Viens komentārs
Kad ieraugu uzrakstu, ka kāds mīl kādu (ļaunākajā gadījumā ietetovētu), parasti atceros šo ar humora izjūtu apveltīto būtni, kuru satiku Porto. Bet bija arī cita meitene, kuras vārdu, seju un satikšanas vietu esmu aizmirsusi. Atceros vienīgi tetovējumu. Pat ne to, tikai tā jēgu. Pats tetovējums bija man nesaprotamā valodā, un meitene bija jauna. Kad apvaicājos,... lasīt vairāk
Kā tikt galā ar stresu?
Dzīve 28 janvāris, 2018 3 komentāru
“Tagad veiksim nelielu eksperimentu”, saka jogs Kamalrūp Sings (Kamalroop Singh). “Paņemiet savus telefonus un uzņemiet laiku, ko jums aizņems 20 elpas ierastajā ritmā.” To visi sanākušie arī cītīgi izdara. Pēc tam mēs veicam trīs dažādus (un pagalam vienkāršus) elpošanas vingrojumus, katru no tiem aptuveni 5 minūtes. Pēc tam mērījums jāatkārto. Pilnīgi visi klātesošie tagad fiksē... lasīt vairāk
Vakariņas alnim
Dzīve 3 februāris, 2018 Pagaidām nav komentāru
Šorīt, cenšoties remdēt pa nedēļu sakrātās galvassāpēs, devāmies mežā. Uz kuru pusi iet? Pamanot sniegā aļņa pēdas, spontāni nolemjam sekot viņam pa pēdām. Kādu brīdi dzīvnieks gājis pa ceļu, tad nogriezies čūkslī. Turpinām brist pa pusslapjām vietām, līdz nonākam līdz guļamistabai – no sniega pabrīvam pleķītim sūnās. Turpat blakus arī “lietišķie pierādījumi”. Vēl pēc gabaliņa... lasīt vairāk
Sabojāti mati un persiešu valodas stundas
Dzīve 4 februāris, 2018 Viens komentārs
Uz šo ierakstu mani uzvedināja aptuveni mēnesi vecs “Ir” žurnāla eksemplārs, kurā bija stāsts par nesen aizsaulē aizgājušo “Arsenāla” tēvu Augustu Sukutu. Ar pašu Sukutu gan man dižas atmiņas nesaistās, ko nevar teikt par viņa lolojumu. Tas bija kāds no “Arsenāliem” pirms aptuveni divām desmitgadēm. Tolaik strādāju daudznozaru uzņēmumā “Kolonna”, kas šo festivālu nedaudz atbalstīja.... lasīt vairāk
Divi grāmatu gadījumi ar laimīgām beigām
Dzīve 10 februāris, 2018 2 komentāru
Šie ir divi stāsti ar vienojošo elementu – grāmatu. Sākšu ar pirmo, savā ziņā parādu. Pērnajā pavasarī, ap Lieldienu laiku, slinki virpinot Facebook lentu, pamanīju virtuālās paziņas Ritas ašo konkursu – ja uzminēšot, kas ir krāsainie elementi bildē, varēšot dabūt tikko pagatavotu mango – klementīnu kūku uz šķīvja ar zelta maliņu. Vairāk par kūku vilina... lasīt vairāk
Kā klājas maniem ceļabiedriem?
Dzīve 22 februāris, 2018 Pagaidām nav komentāru
Ik pa laikam filmu vai grāmatu beigās, kas balstītas patiesos notikumos, parādās pēcvārds – filmas galvenā varone Huanita, īstajā vārdā Antoņina, tagad sasniegusi 88 gadus, dzīvo Buenosairesas nomalē, pasniedz tūristiem alu un stāsta par saviem jaunības dienu spiedzes piedzīvojumiem. Arī jūs man ik pa laikam vaicājat – kā šobrīd klājas maniem ceļā satiktajiem ļaudīm. Esmu... lasīt vairāk