Šodien ir svētdiena. Lēnām salasu pa nakti sabirušos avokado, uztaisu sev kafiju un paēdu lēnas brokastis. Visi rakstu darbi ir veikti, un līdz vakaram nekādu dižu plānu nav, tāpēc paņemu vakar iegādāto grāmatu spāņu valodā un iekārtojos pie baseina lasīt. Vēl nošķinu no krūma vienu granātābolu, lai ir ar ko panašķēties. Sev par lielu prieku, spāņu valodas apguvējiem domāto grāmatu saprotu tīri labi. Protams, atsevišķi vārdi ir sveši, bet tie netraucē uztvert kopējo domu.
Kamēr Dankans ir prom savās rīta lietās, izvedu pastaigā suni – tagad arī es pazīstu katru krūmu puduri mājas apkaimē. Īsi pēc tam, kad esam beiguši pastaigu, arī Dankans atgriežas mājās kopā ar paziņu Elisu un kaudzi ēdiena. Runātīgā paziņa izklaidē ar sarunām visus līdz brīdim, kad mūsu priekšā ir meksikāņu maltīte, Dankans ir nopietni pacenties. Pievienoju ēdienam aso mērci, lai sagatavotu garšas kārpiņas robežas šķērsošanai.
Pēc pusdienām paziņa dodas projām, abi mani saimnieki uzelpo un dodas atpūsties – garās sarunas un maltīte viņus ir nogurdinājušas. Es arī ielienu savā vagoniņā turpināt lasīt, bet pēc brīža laižos pēcpusdienas snaudā. Vakarpusē mēs sagatavojam nelielu cienastu un sēžamies auto, lai doties ciemos pie ģeoloģes Larisas. Kad biju pie viņas iepriekš, kaimiņiene Jūlija minēja, ka šajā ielā dzīvojot vēl divas latvietes. Izteicu vēlmi viņas satikt un šovakar tā tiks piepildīta.
Larisa un Jūlija ir parūpējušās par bagātīgi klātu galdu, kad tiek pievienoti pārējie cienasti, visam nepietiek vietas.
Latviešu kaimiņienes sauc Maruta un Ruta. Maruta ir cienījamos gados, bet labi runā latviski, viņas meita Ruta saprot atsevišķas frāzes. Šovakar gan runājam pamatā angliski, lai visi sanākušie var saprasties. Ja šādas sanākšanas turpināsies, drīz es pazīšu pusi Riversaidas un man nederēs līdzi paņemtās drēbes.
Ilze Priekule
Labdien, Zane!
Vispirms vēlos pateikt Jums milzīgu paldies par burvīgajām grāmatām! Lasu ar tādu BAUDU! Sāku gan no otrās. Un nu esmu “aizceļojusi” 😉 līdz Folklendu salām. Jums izdodas tik dzīvi pastāstīt par redzēto, izjusto, ka ir tiešām klātbūtnes sajūta! Zinu, ka pati tik tālu netikšu… Katram mums šajā dzīvē savs ceļš ejams. Bet Jums novēlu turpināt šo – pasaules (kas, izrādās, ir ļoooti maza) apceļošanu! Neesmu izsekojusi vēl Jūsu citus stāstus Mugursomā, bet noteikti ar interesi tagad sekošu gan šodienai, gan paceļošu pagātnē. Ja nu kur tālajos ceļos sanāk burvīga ekskursiju diena, kur kāda žirafe Jums velta savu garajām skropstām apveltītu skatienu, būšu priecīga redzēt foto ar šo, man mīļāko svešzemju dzīvnieku😉. Kādai dienai mazu atbalstu vakar nosūtīju. Ceru, SEB banka nebūs jokus sataisījusi.
Sirsnībā un ar ļoti daudz laba vēlējumiem,
Ilze
Zane
Labdien, Ilze!
Mīļš paldies par labajiem vārdiem un atbalstu – meklēšu žirafi ar garām skropstām! Veiksmīgi!