Rītu sāku tāpat, kā noslēdzot vakaru – dodoties pastaigā ar Mouči. Ir agrs un ļaudis vēl bauda brīvdienas rīta miegu, tāpēc varam pārvietoties klusi un mierīgi. Suns cītīgi lasa jaunākās ziņas un atstāj savus komentārus, uz priekšu tiekam diezgan lēnām. Atceļā jau nākas izvairīties no citiem suņu saimniekiem. Lai arī Mouči ir mierīgs suns, negribu riskēt un, ieraugot nākam citu suni, šķērsoju ielu laikus. Esam nonākuši pie mājas ar raganām, un Mouči ir iegrimis ar purnu kārtējās zāles pudurī, kad piepeši viena no Helovīna instalācijām sakustas un Mouči tā pārbīstas, ka aizlec kādu metru sāņus un norauj pavadu no savas kakla siksnas. Laimīgā kārtā viņš ir tik pārsteigts par notikušo, ka aši pagūstu suni atkal piestiprināt pavadai.
Atgriezušies mājās, pabrokastojam, tad dodamies uz Riversaidas centru. Geila vada brīvprātīgo brigādi nelielā lietoto grāmatu veikalā, kas atrodas šejienes centrālās bibliotēkas ēkā. Veikalā par pāris dolāriem var tikt pie lieliskas lasāmvielas – es nenoturos un iegādājos divas nelielas grāmatas.
Kamēr Geila un viņas kolēģe strādā, izeju pastaigā pa pilsētu. Lai arī esmu bijusi šeit divas reizes, tikai tagad, vienatnē izstaigājot nelielo centru kājām, izprotu pilsētas ģeogrāfiju. Fotografēju ēkas, pamieloju acis antikvariātā, atrodu ģeoslēpni. Lēnām eju atpakaļ uz Geilas veikaliņu, kad pretim nākošie cilvēki mani aptur, lai pajautātu ceļu. Domāju atbildēt, ka neesmu vietējā, bet izrādās, ka ļaudis meklē bibliotēku. Tās atrašanās vietu, protams, zinu un varu norādīt.
Manā rīcībā vēl ir stunda laika, kuru izmantoju apskatot pašu bibliotēku. Līdztekus grāmatām un mācību telpām, šeit ir arī 3D printeris, kur jebkurš iedzīvotājs var pasūtīt izdrukāt kādu lietu, nosedzot drukas tehniskās izmaksas.
Geilas darbadiena ir galā, un mēs dodamies uz mājām. Ieturamies, nedaudz atpūšamies un tad jau arī klāt ir laiks doties uz netālo lidostu pakaļ Dankanam. Lai arī Geila brauc lieliski, pārvietošanās pa daudzjoslu šoseju lielā ātrumā liek manam vēderam griezties riņķī. Nedaudz pamaldījušās, atrodam nepieciešamos termināli un Dankanu. Mājupceļā Dankans stāsta par kāzu norisi un jaunākajiem notikumiem paplašinātās ģimenes dzīvē.
Pēc nelielas atpūtas atkal pošamies uz pilsētas centru. “Dankan, vai drīkstu tev kaut ko atklāti pastāstīt”, jautāju. “Nu, tu jau man atzinies, ka neieredzi auzu pārslu putru un es neko neteicu, vai ne? Es esmu tavs draugs, vari stāstīt visu!”. “Labi, Dankan, atzīšos, ka neesmu izteikts klasiskās mūzikas fans, tāpēc šīvakara koncerta laikā labprātāk pastaigātos pa pilsētu”, izsaku savu vēlmi. Zinu, ka viņu rīcībā ir divas biļetes un negribu radīt situāciju, ka manis dēļ koncertu izlaiž Geila vai Dankans. Un, klasiskā mūzika patiesām nav man pati mīļākā. Labi, Dankans pieņem manu “grēksūdzi” un mēs dodamies uz pilsētu katrs savā nolūkā.
Tehnoloģijas ir brīnišķīgas – tās palīdzējušas man atrast kompāniju šovakara pastaigai un esmu jau sarunājusi naktsmājas Sandjego pilsētā. Mans šīvakara pastaigu biedrs Džeisons ir dzimis LA, bet nu jau krietnu laiku dzīvo Riversaidā. Viņa darba pieredze nav gluži tik raiba kā Dankana, bet tāpat ir gana iespaidīga – strādājis par žurnālistu, redaktoru, skolotāju, iepirkumu speciālistu utt. Kā vietējais viņš man izrāda pilsētu un stāsta, kas kurā ēkā ir bijis vai atrodas šobrīd. Pēc dažiem stāstiem man jāsmejas, jo tos dzirdu jau trešo reizi. Piemēram to, ka filmas “Vējiem līdzi” pirmizrāde ar visu Holivudas zvaigžņu plejādi notikuši Riversaidas kinoteātrī. Šovakar pilsēta ir ļaužu pilna, jo daži pasākumi jau notiek Helovīna noskaņā, koncerts notiek pie šodien atklātā cilvēktiesību centra. Piesēžam uz dzērienu meksikāņu restorānā, kurš atrodas blakus bibliotēkai. Tās īpašnieki no atkritumiem veido dažādas skulptūras un instalācijas, ir reāli iespaidīgi.
Norunātajā laikā esam klāt stāvvietā un gaidām Dankanu. Mani interesē, cik ātri divi vietējie atradīs kopīgus paziņas. Tas notiek visai drīz, jo Dankans pazīst cilvēkus no redakcijas, kurā Džeisons ir strādājis. Mirkli patērzējuši, atvadāmies no Džeisona un braucam mājās. Pa ceļam Dankans vēl parāda man privātmāju ar visādām gudrām enerģijas ieguves metodēm – Dankans vadījis tās projektēšanu un būvniecību pirms kādiem divdesmit gadiem. Tolaik tā bijusi īsta inovācija.
