Esmu beidzot nogulējusi kārtīgas 9 stundas un pamodusies līdz ar gaismu. Kamēr veicu rīta rituālus, suns izved pastaigā Geilu, satiekamies brokastīs. Geila vaicā, ko es vēlētos apēst. Saku, ka brokastīs man der viss, kas nav salds un nav auzu pārslu putra. Tieku pie bagātīgām maizītēm, kuras papildinu ar pašlasītiem avokado.
Pēc brokastīm mazliet palasu, papļāpāju videozvanā ar Rafaēlu, manu Aļaskas ceļabiedru. Arī viņš bijis ciemos pie Dankana un labi pazīst māju, kurā šobrīd uzturos. Šobrīd mums ir vieglāk sazvanīties, jo laika starpība ir nieka 3 stundas.
Šodien esmu Geilas “uzraudzībā”, un viņa ved mani uz pilsētu mākslu lūkoties. Bijušajā bibliotēkas ēkā nesen atklāts jauns mākslas centrs, kurā apkopota meksikāņu māksla. Pirmajā ēkas stāvā ir gleznas, tās atspoguļo plašu stilu dažādību un tematiku, man ļoti patīk. Otrajā stāvā, savukārt, ir stipri īpatnējākas mākslas formas. Parasti modernā māksla man tīro labi iet pie sirds, bet šoreiz jūtu, ka no visa raibuma, man sāk sāpēt galva. Precīzāk izsakoties, jūtu, ka tuvojas migrēna. Tā nav mani apciemojusi ļoti sen un esmu pārsteigta, ka tieši šodien, kad esmu lieliski atpūtusies, šī izdomājusi okupēt manu galvu.
Kad Geila piedāvā doties uz vēl vienu mākslas muzeju, saku, ka šodienai mākslas gana. Pagaidām galvassāpes nav pārāk izteiktas, tāpēc aizbraucam uz universitātes botānisko dārzu. Diena ir kā radīta mierīgai pastaigai koku ēnā. Apbrīnojam rozes, kastaņas, ozolus, eikaliptus, dažādus garšaugus un nektāraugus. Atrodam pat ziedošu ceriņu ar visu pieclapīti. Saku Geilai, ka mēs tās ēdam labai veiksmei un viņa atbild, ka novēl man to prieku. Konstatēju, ka pat šajā pasaules malā varu Geilai pastāstīt par virkni augiem – kurš indīgs, kurš un kam noderīgs, laba sajūta!
Pēc krietnas pastaigas atgriežamies auto stāvvietā un braucam mājup. Vēders jau sen aizmirsis par brokastīm un aicina uzpildīt rezerves. Piedāvāju Geilai uzsaukt pusdienas pilsētā, bet viņa saka, ka šodien mums jānoēd hamburgeri. Katru nedēļu Dankans viņai pasūta ar piegādi ēdienu kasti, kurā jau sapakoti konkrētai maltītei nepieciešamie produkti kopā ar recepti. Šodienas receptē ir maize, maltā gaļa, kartupeļi, ķiploki, sīpols un virkne mērcīšu. Kopīgiem spēkiem pagatavojam tos un tiekam pie garda hamburgera.
Tad gan dodamies atpūsties. Man izdodas aizmigt un galvassāpēs, kas jau bija pieņēmušās spēkā, pēc miega terapijas ir atkāpušās. Toties tagad Geila nejūtas labi. Bijām vakarā plānojušas apmeklēt koncertu un viņa jautā, vai es jutīšos dikti apbēdināta, ja paliksim mājās. Apstiprinu, ka viss kārtībā, un pievēršos datordarbiem.
Pirms tumsas atnākšanas gribu vēl izstaigāties un paņemu Mouči kompānijā. Ir laba sajūta klīst pa svešu pilsētu ar suni – visi sveicina tevi kā savējo, suns ir tāda kā “caurlaide” uz vietējā statusu.
Līdz ar tumsiņu atgriežamies mājās, Geila jau aizgājusi gulēt. Uzgraužu vieglas vakariņas un atgriežos savā treilerā. Drusku padzīvojos internetos un tad jau atkal laiks miegam.
Dagmāra
Izstāde tik ļoti raksturo Mex. it visā. Paldies.