Kalni bija? Bija. Pludmale bija? Bija. Tagad laiks palūkoties tuvāk uz salas galvaspilsētu Las Palmas. Lai gan palmas no mūsu dzīvesvietas atrodas precīzi salai pa diagonāli, pateicoties ātrgaitas šosejai, līdz turienei ir vien nepilnas stundas brauciens.
Galvaspilsētas pievārtē piestājam vietā ar nosaukumu Vegueta, kuras centrā slejas iespaidīgā Santo Domingo baznīca. Pabāžam degunu iekštelpās, bet ilgi neuzkavējamies, jo tieši šobrīd tur rit svētdienas mise. Pa 1,50 eur lifts uzved augšā, no kurienes paveras visas puses aptverošs skats – gan okeāns ar visāda izmēra kuģiem, gan piekalnes ar namiņu kvadrātiem un, protams, māju jumtu raibais deķis, kuru vietām izrotā koši bugenviliju akcenti. Uz netāla jumta savu dzīvesvietu iekārtojis arī Karlsons – skandināviem ļoti patīk šīs salas.
Kad viss apskatīts no augšas, turpinām pastaigu pa vecpilsētas ieliņām. Arī te netrūkst skatu un elementu, par kuriem priecāties – māju balkoniņi, durvju rotas, skulptūras. Un vienkārši atmosfēra, ka vari klīst pa vietu, kur ir silti un nekas neslīd zem kājām, pat tāda slīpuma ielās kā šī.
Pastaigu noslēdzam ar saldējuma uzgraušanu kopā ar baložiem kādā pilsētas laukumā. Tad lecam auto uz braucam akvāriju lūkoties. Esmu bijusi diezgan daudz tādos, bet Las Palmas eksemplārs tiek cildināts kā dikti labs esam – iesim lūkot. Sākumā var vērties uz mazos akvārijos mītošām dzīvības formām – zivīm, vardēm, iguānām, pēc brīža jau nāk nopietnāki tēli – bruņurupuči, kas lielām mutēm leksē iekšā salātlapas un krokodils, kas nekustīgi guļ un vēro visu ar vērīgu aci. Centrālais akvārija elements ir milzīgs baseins, kuru var redzēt no dažādām pusēm. Iespaidīgākā vieta ir stikla sienas ekrāns, kur pavisam tieši var ielūkoties acīs un žokļos dažādai okeāna radībai.
Līdztekus zivīm, te var pētīt arī krabjus, jūras zirdziņus, medūzas, koraļļus un citus zemūdens pasaules brīnumus. Vērošanu varētu turpināt vēl ilgi, ja par sevi neatgādinātu tāds elements kā vēders – šobrīd ēst gribas visiem. Pabraucam nedaudz tuvāk pludmalei un ejam medīt ko ēdamu. Nolūkojam feinu picēriju jūras krastā un ar gudru ziņu pasūtam trīs, nevis četras picas. Un, labi, ka tā – knapi piebeidzam bagātīgi klātos ripuļus.
Pēc kārtīgas maltītes izstaidzinām pilnos vēderos pa pludmales promenādi – te iet vaļā tāds Jomas ielas ņiguņegs kā Jaunā viļņa laikā. Kafejnīcas pilnas, uzstājas ielu mākslinieki, pludmalē iet vaļā volejbola mači, netrūkst arī dažādu žanru ielu tirgotāji. Apskatījuši promenādi, pa mierīgākām ieliņām aizklīstam līdz auto un kopā ar vieglu nogurumu braucam atkaļ mājās.
