Modinātāju esam uzlikuši uz pusdeviņiem, tomēr visi pamostamies pirms zvana. Ar Latviju šeit ir divu stundu starpība (Latvijā ir divas stundas vēlāks), tāpēc jūtamies labi izgulējušies par spīti iepriekšējo nakšu miega badam. Kad izeju ar tepiķīti laukā drusku izstaipīt vecos kaulus, vēl ir krēsla, bet, kad esmu beigusi vingrot (un tas nebija ilgi), jau ir liela diena. Apkārt skan kārtīgs putnu orķestris, kurā solistu loma ir gaiļiem. Lēnā garā ieejam dušā, uzēdam brokastis un esam gatavi salas izpētei. Nolemjam šodienu veltīt kalniem un apskatīt šīs salas galveno tūristu atrakciju Roque Nublo (Mākoņu akmeni vai akmeni mākoņos).
Pa ceļam piestājam pilsētiņā Tunte, kur visās malās redzami gliemežvāki un citi Santjago ceļa simboli. Arī Tuntes baznīciņa ir noklāta ar tiem un viens no centrālajiem svēto tēliem ir Santjago. Viens no ceļa posmiem veda arī netālu no mūsu naktsmājām un no rīta brālis, mūs gaidīdams, izmeta mazu lociņu līdz ciematam, sakot, ka jūtas nogājis vismaz mazu gabaliņu no Santjago ceļa. Veros visos šajos simbolos saldsērīgā noskaņā, tomēr ar mašīnu nonākt šādā vietā ir daudz citādāk nekā atnākt kājām, attiecīgi nav Ceļa sajūta.
Pēc tam iegriežam kādā citā vietā, uz kuru ved brūnā norāde. Pagaidām te vēl top piknika zona, bet skati uz visām pusēm paveras daiļi bez gala. Paejamies pa taku līdz kalna malai un ceļa malā satiekam mazu ziedošu mandeļu kociņu. Zaros vēl saglabājušās arī pašas mandeles un, izmatojot divus akmeņus, tiekam pie garda cienasta. Mandeles ir rūgtākas nekā veikalā nopērkamās, bet ir labas.
Nonākot atpakaļ uz lielā ceļa, saprotam, ka arī šeit ceļmalās ziedošie kociņi nav vis ķirši vai plūmes, kā domājām iepriekš, bet gan mandeles. Vietām ziedu kupenas klāj visu stāvo kalna nogāzi, kad vēl ziedos iespīd saule, skats ir grūti aprakstāms un nobildējams. Pa ceļu serpentīnu aizlokāmies līdz Roque Nublo stāvvietai, kas ir mašīnu pilna, tāpat kā ceļmala līdzās. Bet kāda vietiņa atrodas arī mūsu golfiņam un, uzģērbuši mugurā visu, kas ir līdzi (pūš traki neģēlīgs vējš), dodamies ceļā. Gan pateicoties vējam, gan teju 2 km augstumam virs jūras līmeņa, man uz priekšu iet dikti lēnām. Finālā atrodam efektīvāko metodi – Eduards un Uldis mani velk katrs aiz savas rokas, Inga iet aiz muguras un ir gatava uzķert kādu kritēju vai pastumt mani nepieciešamības gadījumā. Tā nu lēnā garā – ar atpūtas un foto pauzēm – uzraušamies 1,5 km līdz lielajiem akmens milžiem. Te vējš ir vēl skarbāks, tāpēc pārāk tuvu klints malai iet nav vēlams. Bet skati uz visām pusēm ir lieliski – skujas plivina ciedru priedes, tālu ielejā iegūlušās baltas rūķu mājiņas un, protams, paši kalni sacenšas dailē ar dažādiem klints veidojumiem.
Lejā noripojam krietni ātrāk, bet kopumā kāpiens prasījis daudz spēka un enerģijas – šodien vairs dižus varoņdarbus negribas veikt. Netālu atrodas kalnu pilsētiņa Tejeda un nolemjam pārmaiņas pēc palūkoties uz civilizāciju. Uz centrālās ielas zeļ mārtiņa un parastajām rozēm pilnas kastes, parks izskatās kā botāniskā dārza filiāle, centrālā iela kafejnīcu un ļaužu pilna. Lēnītēm izbaudām pilsētas vibrācijas, paķeram bodē papildinājumu brokastīm un turpinām ceļu.
Tā kā esam tuvu salas otrajam augstākajam punktam – Pico de las Nieves (1949 m), braucam apskatīt to. Tur auto rāda nieka + 8 grādus un ir sajūta, ka vējš noplēsīs pēdējos matus no galvas. Aši sabildējam apkārti un laižam uz netālo Pico de la Gorra, jo turp mūs vilina geo slēpnis. Tur jāpakāpjas uz neliela klinšu paugura un tad jau tālumā redzams spocīgs namiņš. Netālu no tā bez īpašām grūtībām atrodam slēpni un atzīmējamies Kanāriju salās.
Tā kā saule strauji tuvojas horizontam, nolemjam doties atceļā. Saule noriet pusseptiņos vakarā un pusstundas laikā ir melna tumsa, tad vairs ne ceļmalas skatus var baudīt, ne ceļa līkumi tik labi redzami. Līdz ar tumsiņu piestājam piemājas ciematā un nolemjam izmēģināt laimi citā krodziņā. Šovakar ēdiens ir dārgāks, bet mums pie dūšas iet labāk. Ieturējušies līkumojam pa naksnīgo kalnu ceļu uz mūsu namiņu, kurš sagaida gaismām rotāts. Saimniece mums ir atstājusi cienastā sarkanvīnu – šķirojot un vērtējot šodienas fotogrāfijas, nobaudām to. Tomēr nekāda dižā vakarēšana arī šovakar nesanāk, jo nogurums ir stiprāks.
