Mans 2021

Dzīve

Ja būtu jāraksturo 2021. gads vienā vārdā, es teiktu: darbīgs! Īpaši gada pirmā puse, kad nācās vienlaikus žonglēt ar apjomīgu darba projektu, pašizglītošanās un attīstības iniciatīvām. Otrā gada puse pavadīta salīdzinoši mierīgāk, bet par rāmu es to tāpat nesauktu. Nu tad pa punktiem.

Ceļojumi

Uz ārvalstīm šogad bija divi. Vasara vidū kolorītā ārstu un viņu draugu pulciņā aizlidinājāmies līdz Gruzijai, un, kā jau plānots, saēdāmies hinkāļus, saskatījāmies kalnus un iedzērām čaču ar. Pirms kāda mēneša ar dzīvesbiedru aizšāvām līdz Kiprai – arī tur bija jauki paskatīties uz sauli, pabraukāt pa neierasto ceļa pusi un sajūsmā elst, ieraugot nez kuro apelsīnu vai mandarīnu birzi. Kipra ir jauna valsts, ko varu pievienot apmeklēto valstu statistikai. Arī pa Latviju pabraucām, 90% gadījumos gan uz Drustu laukiem. Bet sabijām gan citviet Vidzemē, gan Kurzemes pusē, gan pa Latgali palīkumojām, gan Zemgales tālēs pavērāmies.

Dzīvesvietu attīstība

Tai pašā pirmajā pusgadā, pa vidu darbiem un nedarbiem, tika izločoti pāris projekti, ko es sauktu par dzīvesvietu uzlabošanu. Pierīgas māja tika pie neliela SPA kompleksa – pirts un karstā kubla, ko savieno terase, kā arī mājas iekšā veikti nelieli papildinājumi. Savukārt Drustu mājvieta tika pie izbūvēta ceļa un autostāvvietas, kā arī dīķa, kuram gan zemes līdzināšanas darbi atlikuši uz nākamo gadu.

Privātie projekti

Viennozīmīgi nozīmīgākais šī gada projekts bija Maizes ekspedīcijas, lai iepazītos ar Auļukalna muižas apkārtnes ļaužu stāstiem par maizes cepšanu un pašām krāsnīm ar. Par (pie)redzēto var lasīt šepat, sadaļā “Projekti”. Bija vēl citas, mazākas iniciatīvas, bet tām šoreiz nepieskaršos.

Darba darbi

Visvairāk darba man šogad sarūpēja Komunikācijas aģentūra – lielākais bija Kultūras ministrijas projekts, kura ietvaros izcēlām atjaunotos un no jauna izveidotos kultūras un dabas mantojuma objektus. Mans lielākais šī projekta prieks ir iepazītie cilvēki pasūtītāja pusē, objektu iepazīšana uz vietas dzīvē, kā arī sadarbība ar citiem latviešu ceļojumu blogeriem, kuri visi paveica lielisku darbu. Un Kristīne Garklāva vispār ir zelts (bet to jūs jau zināt). Līdztekus šim bija arī vairāki biznesa projekti, kas nesa savu prieka un patērētu nervu sajaukumu. Šogad salīdzinoši daudz sanāca pastrādāt arī “uz savu roku” – lielākoties uzstājoties ar iedvesmas un komunikācijas lekcijām, kā arī šo to uzrakstot, moderējot, iesakot.

Izaugsme

Šis ir viens no visvairāk rušinātajiem lauciņiem šogad. Gada pirmajā pusē tikai izieti Cēsu gidu kursi, kā arī pašizaugsmes semināru cikls, savukārt otrā atnāca ar valodu kursiem un aušanas pulciņu. Pēdējais deva iedvesmu arī steļļu iegādei un tagad adīšanu esmu aizvietojusi ar atspoles žvidzināšanu. Šīs mācības vēl turpinās un neskaidrā vēl gana daudz, bet vismaz tagad zinu, ka riekums, pubulis vai drellis nav nekādi senlatviešu lamuvārdi. Pa vidu šīm mācībām bijuši vairāki dažu dienu vai stundu kursi, kuros uzsūktas vērtīgas atziņas.

Ciemiņi

No gada vidus ļoti aktīvi ir notikusi ciemiņu uzņemšana – pamatā vietējo ļaužu uzņemšana caur Airbnb sistēmu (pirts un kubls šeit ir nozīmīgs faktors), ārvalstnieku šogad bija samērā maz. Uzsākām arī Latvijas Santjago ceļa gājēju izmitināšanu un apčubināšanu – katrs no viņiem atnesa līdzi riekšu sirsnības un ceļa prieka!

Nekaunīgais pingvīns

Lai arī grāmata iznāca iepriekšējā gada decembrī, šī gada sākums pagāja Pingvīna zīmē – tika sarīkots Grāmatas Šķirstīšanas pasākums, sanāca pagozēties gan interneta portālos, gan podkāstu viļņos, gan glancēto žurnālu lappusēs, gan TV ekrānos. No pēdējā visvairāk enerģijas paģērošā bija piedalīšanās raidījumā “Gandrīz ideālas vakariņas”, bet gūtais prieks no procesa un iepazīties cilvēki bija to vērti. Neizpalika arī tiešas un virtuālas ciemošanās skolās un bibliotēkās. Un vēlreiz paldies visiem jums, kas šogad veltījuši tik daudz labu vārdu grāmatai – siltums un motivācija!

Nauda un prieks

Iepriekšējā gada 31. decembrī publiski paziņoju, ka katru dienu piefiksēšu kaut vienu “dienas prieku”. Pirmo pusgadu diezgan centīgi to arī darīju. Bet tad, bieži vien ciemiņu dēļ neatradāmies mājās, attiecīgi lielais sienas plakāts nebija pa rokai un prieku fiksēšana kļuva epizodiska. Arī šobrīd, rakstot šīs rindas, neesmu mājās un nevaru ielūkoties visos priekos, bet vispār to bija diezgan daudz. Cita lieta, par kuru (visticamāk) publiski nestāstīju, bija apņemšanās fiksēt naudas plūsmu. Un tas nu sanāca gan. Man ir pierakstīti visi šī gada izdevumi un arī ienākumi (nu labi, 95%). Šodien savilku kopā tos mēnešu un kategoriju griezumā – ļoti, ļoti interesanti secinājumi. Nākamgad veikšu klasifikācijas uzlabojumus un turpināšu.

Veselība

Ņemot vērā iepriekšējā gada trejdanci, kurā satikās mana hroniskā plaušu slimība, kovids un laima slimība, šis ir bijis salīdzinoši saudzīgāks gads. Ik pa laikam bija kādi “ikdienības prieki” – iekaisums, cista vai sāpes (zobu sāpes gan bija šausmīgas, nudien), bet kopumā gadam veselības perspektīvā var piešķirt trauslas stabilitātes statusu. Jā, man mutē tagad jau ir divi implanti, kas ir sāpīgs pasākums gan fiziski, gan finansiāli (bērni, saudzējiet zobus!).

Mirkļi un cilvēki

Un atkal jau jāteic, ka gadā bija daudz tādu tikšanos, pasākumu un vienkārši būšanas mirkļu, kad pasaule šķiet esam stabila savā labilitātē. Tauriņu festivāls Drustos, ābolu vākšana ar pacēlāju Penkulē, bijušās kolēģes Dzintras kolorītā sēņošanas vārdadiena, lietus un ritmi etnofestivālā Sviests, Ziemassvētku Ramens, Instrumentu koncerts, izbrauciens ar kuteri Usmā, muzikālas improvizācijas sveču gaismā Briņģu muižā, nakts, guļot blakus izkurinātai maizes krāsnij Auļukalna muižā, meža zemenes un odi, SUPs Gaujā, Saucējas Kubuseles takā, pastaigas ar jogas Agnesi piesnigušajā Tukumā, zibens Jāņu naktī, saullēkti un saulrieti, mellenes un dzērvenes, krītošs sniegs saulē un saules pārkaltētas vagas.

Nesanāca

Arī diezgan daudz kas. Gada lielākais fiasko šogad bija dārzi. Tā kā pirmās ravēšanas laiks sakrita ar mana lielā projekta laišanu tautās, nudien nepietika ne laika, ne spēka, lai pārspētu nezāles. Tā nu visi trīs dārzi šovasar pārtapa nezāļu laukos. Šis tas jau izauga, bet nu nākamgad esmu apņēmības pilna maija sākumu un jūniju pavadīt bez lielajiem projektiem. Arī abu mazo namiņu būvniecība, kā arī dažas citas būvniecības ieceres netika līdz galam paveiktas. Grēkoju ar ikdienas praksēm un maz laika veltīju Iekšiņai, to arī jāmaina.

p.s. Bilde no Zalānu sakoptā un pieskatītā dārza :).

Bet, kopumā, grēks žēloties – gads bija labs! Par to paldies! Paldies, ka bija daļa no mana gada – klātienē vai domās! Lai mums visiem prieka, jēgas un mīlestības pilns 2022.! (2020-two) 🙂

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.


Vairāk informācijas meklējiet mūsu privātuma politikā.