Tā pagāja mēneši, gadi. Labi, tā pagāja četras dienas – cītīgi strādājot un mazliet rakstot. Esmu tikusi galā ar savu kolonniņu mūri un vēl vienu sienu, bija brīži, kad šo procesu teju iemīļoju, bet bija arī tādi, kad atkal biju Bubo bubo. Ar visu suņu mammu Tigu esmu sadraudzējusies vēl ciešāk, esam kopā mierinājušās pērkona laikā un vienkārši tāpat, man no viņas būs žēl šķirties. Un arī no Kimas, protams. Teju katru dienu tieku pie jauna „regalo” – ziediem, gleznas, padarinātas rokassprādzes, želejveidīgas bumbiņas, kas jāaudzē ūdenī un citām vērtībām. Vienu vakaru mums bija jāzīmē. Labi, Kima zīmē katru dienu, bet vienreiz man arī par katru cenu bija jāpiedalās, lai gan es apgalvoju, ka mans sniegums šajā sfērā ir visai apšaubāms.
– „Ko tu gribi, lai es uzzīmēju?”, prasa Kima.
– „Nūūū, kā būtu ar krokodilu?”, iesaku. Starp citu, kaimani tepat purviņā arī dzīvojot.
– „Labi!”, Kima priecīgi piekrīt.
– „Nu, un ko tu gribi, lai es zīmēju?”, prasu Kimai.
Mirkli padomājusi, viņa saka: – „Vēl vienu krokodilu!”
Tā nu mēs abas zīmējam krokodilus, iznāk gluži vai dvīņu brāļi, tad man jāzīmē tīģeris, tad… Nikola mani pārtver ar grīdas mazgāšanas uzdevumu. Jā, arī pārējā ģimene man ir iepatikusies, kopumā viņi ir diezgan forši. Maikla labākā īpašība ir humora izjūta. Vienu dienu prasu, vai varu dabūt tualetes papīru, kas manā sirsniņiestādē ir izbeidzies. „Nē, ko tu, šeit ir Paragvaja, paskaties, cik ārā daudz smuku lapu!”, Maikls ar priecīgu smaidu rāda uz krūmiem ārā un, protams, piešķir man rullīti.
Lai gan esmu satikusi vienu otru šejienes savvaļas radību, tomēr ar krāšņākajiem eksemplāriem man laimīgā kārtā nav iznācis iepazīties. Pērn uz manas terases Maikls esot nomušījis kārtīgu čūsku melni sarkaniem musturiem, pirms dažām dienām, kamēr es gulēju, pa terasi pastaigājies pēc būtības nekaitīgais, bet pēc skata respektu iedvesošais tarantuls – vecākā meita Žaklīna man demonstrē īsu video.
Šeit ir labi, bet ir pienācis laiks doties tālāk. Esmu uzlikusi uz sliedēm savu „kārtīgo dzīvesveidu” – agri ceļos un jogoju katru dienu. Vai esmu atpūtusies, nezinu. Šeit ir tiešām daudz jāstrādā, manā skatījumā mazliet par daudz brīvprātīgajam darbam, bet šī situācija man noteikti patīk daudz labāk nekā Čīlē pie Mario, kad darbs bija ar uguni un lūgšanos jāmeklē. Katrā ziņā esmu vismaz virtuāli ietaupījusi, attiecīgi tīru sirdsapziņu varu cīnīties tālāk ar savu 20 eiro dienas budžetu.
Savu būšanu šeit izbeidzu teju tāpat kā iesāku – ar piedalīšanos tirdziņā. Rīts atkal ir tukšs un kluss, bet tas nav slikti, jo iepazīstos ar meiteni pie blakus gadiņa, kas tirgo visādas skaistas, pašdarinātas rotas. Grozu pirkstos vienus no auskariem un Rosio man čukst: „Nekad neuzminēsi no kā tie gatavoti!”. Izskatās pēc sudraba ir drusku vieglāki! „Haha, sudrabs, tie gatavoti no alus bundžiņām, bet musturs vidū it matē dzēriena iepakojums!”, meitene smejas. Auskari tiešām izskatās super! Rosio ir no Spānijas, bet kopā ar savu čīliešu vīru pēc ilgiem klaiņošanas gadiem piebāzējušies Paragvajā, jo bērni jāsāk laist skolā. Naudu abi cenšas nopelnīt kā nu iespējams – ar rotām, žonglēšanu, tetovēšanu un tamlīdzīgi. Šodien Rosio neiet un viņa atzīstas, ka īsti nezina, kā tiks mājās, jo neesot naudas pat autobusa biļetei. Citreiz tu jūti, ka tev to stāsta, lai iežēlinātu vai izvilinātu naudu, bet šoreiz ar visām maņām jūtu, ka tas nav tas gadījums. Tieši tāpēc nopērku gan rotaļīgus spalvu auskarus, gan mezglotu rokassprādzi, kas man nedaudz atgādina Lielvārdes jostu un mazu, kaklā pakaramu sapņu ķērāju. Izskatās, ka ar savu pirkumu esmu atvērusi naudas čakru un sāk plūst arī citi pircēji. Arī Nikolai un Maiklam kopš pusdienas laika bizness iet no rokas, pat es dabonu noskrieties.
Uz nākamo mērķi, Bolīviju, biju iecerējusi doties svētdienas vakarā, bet, kad ieskatos internetā, cikos atiet autobuss, uzzinu, ka tas atiet sestdienās un pirmdienās, bet svētdienās nekā. Īsi ar sevi apspriedusies, nolemju zust kokos jau šodien. Aši sakravājos, mazliet nohalturēju jogu, aša duša, šis ieraksts un aidā! Gaisa temperatūra Santa Cruz pilsētā, uz kuru šobrīd dodos, ir pieklājīga, ap 20 grādiem, bet galvaspilsētā, kas atrodas augstu kalnos, ir vien daži grādi plusā. Iespējams, atkal būs par dažiem dolāriem jānopērk „otrās rokas” bikses un jaka.
13. – 16. maijs, 191. – 194. ceļojuma diena
Izdevumi:
| „Tālais” transports | – |
| Pilsētas transports | – |
| Proviants | – |
| Naktsmītnes | – |
| Izklaide | – |
| Citi | 20 USD |
| Dienas bilance | 20 USD |
| Ceļojuma bilance | – 845 USD |
