„Miraflores tu esi redzējusi, Barancco arī, centrā esi bijusi. Tu varētu doties uz biznesa rajonu”, Marko iesaka, kad vaicāju viņam padomu par vietām, kuras vēl būtu vērts apskatīt, kamēr esmu Limā. „Es tev iedošu karti”, ar šiem vārdiem Marko noslēdz teju visas sarunas, kad kāds prasa padomu par vietām, kur doties. Viņš izdrukā atbilstošo reģionu, ar pildspalvu ieskicē maršrutu un svarīgākos punktus – uzreiz viss ir skaidrs. „Jā, un šajā rajonā varēsi aplūkot arī nelielas drupas,” noslēdzot sarunu Marko ievelk krustiņu kāda kvartāla vidū.
Labs ir. Apdarījusi darbus hostelī, kāpju autobusā un braucu uz finansu rajonu. Blakus daudzstāvu ēkām var atrast mīlīgas zaļas oāzes, man īpaši iet pie sirds olīvu parks ar kokiem no 16. gadsimta. Lielu, zaļu zonu aizņem šejienes bagāto izklaides vieta – golfa laukums. Eju drupu virzienā un pēc Marko stāstītā biju iedomājusies mazu, aizaugušu parku ar pāris akmeņiem vidū. Kad ieraugu pilsētas vidū milzīgu piramīdu, esmu stipri pārsteigta. Par 5 solēm var uzkāpt tās virsotnē un apmeklēt nelielu muzeju. To es arī lepnā vientulībā daru – esmu vienīgais šīs vietas apmeklētājs.
Pēc tam soļoju kāda parka virzienā, kur vajadzētu slēpties slēpnim – aizdomīgo koku atrodu, bet pašu slēpni nē. Izlasu, ka tieši tāpat gājis vairumam ļautiņu pirms manis. Labi, laiks doties uz maģisko strūklaku parku, tur arī jābūt slēpnim. Ierodos tieši laikā – īsi pirms saulrieta, kas man dod iespēju aplūkot ūdens šaltis gan dienas gaismā, gan krēslā, gan tumsā. Arī slēpni šoreiz izdodas atrast bez problēmām – pirmais reālais slēpnis Peru, check! Šai vietā gan būtu jautrāk kompānijā, bet Ali un Džovanni šodien devās okeāna apgaitā, ko es darīju pirms pāris dienām.
Strūklaku parks ir kolosāls – pirmo reizi meklēju somā rezerves akumulatoru. Ceturksni pēc septiņiem sākas 15 minūtes ilgs šovs. Puse no tā man šķiet garlaicīga, bet otra puse ir lieliska. Noslēgums pārsteidz mani nesagatavotu, neesmu dzirdējusi Odu priekam kopš pagājušā Jaunā gada, kad, savukārt, dzirdēju to pārāk bieži. Uzreiz atmiņu vilnis pārskalo.
Atgriežos hostelī – puiši un šodien atbraukušās meitenes Šerija un Varuni jau ir priekšā. Džovanni šovakar gatavo visiem vakariņas – dēļ viņa itāļu izcelsmes mēs tiksim pie pastas, kas papildināta ar eļļā apceptiem ķiplokiem un čili pipariem, tas tiek dēvēts arī par nabadzīgo ļaužu ēdienu. Garšo lieliski, īpaši, kad pievieno sieru.
Marko šovakar ir uzdevuma augstumos un gatavo savu slaveno Pisco Sour. Arī jaunie viesi slavē Marko brūvējumu un šis priecīgi smaida. Pēc kāda trešā pisco, mēs apsēžamies aprunāties ar Marco – lēnām tuvojas mans projām došanās brīdis un esmu šeit bijusi gana ilgi, lai sniegtu Marko nelielu pārskatu par vietas stiprajām un vājajām pusēm. Pēdējo nav daudz, tomēr man ir dažas idejas, kā padarīt Marko hosteli vēl pievilcīgāku viesiem. Tā kā šī ir mana pirmā workaway pieredze, gribu dzirdēt arī Marko atgriezenisko saiti – vai es kaut ko varu uzlabot savā sniegumā. Viņš padomā, bet pakrata galvu. „Viss bija ideāli, labāk nekā varētu vēlēties – 10 balles no 10. Tu neesi kā citi brīvprātīgie. Tev vajadzēja tikai vienu reizi parādīt kaut ko vai pateikt, tu uzreiz saprati un turpmāk visu izdarīji pati. Un tajā rītā, kad es aizgulējos – tu reāli izglābi manu pakaļu”, Marko atzīst. Protams, priecājos dzirdēt Marko vārdus – esmu šeit strādājusi pēc labākās sirdsapziņas un, kā jau daudzi latvieši, arī es sirgstu ar paaugstinātu atbildības sajūtu.
Izrunājušies atgriežamies pie pārējiem viesiem. Jaunās meitenes ir draiski noskaņotas un grib jau šovakar doties uz kādu klubu padejot, bet mēs atrunājamies – rīt būs mūsu pēdējā nakts Limā, tad arī dosimies ielās. Tā nu mēs pavadām jautru vakaru turpat hostelī – atskaņojot cits citam savas mīļākās dziesmas, topā ir joki par tautībām, šovakar īpašā cieņā ir vācieši (https://www.youtube.com/watch?v=MJ4BieiVfvk).
37. diena, 2014. gada 10. decembris
Izdevumi:
| „Tālais” transports | 2 USD |
| Pilsētas transports | – |
| Proviants | 4 USD |
| Naktsmītnes | – |
| Izklaide | 3 USD |
| Citi | – |
| Dienas bilance | 9 USD |
| Ceļojuma bilance | – 110 USD |
