Pirms ķeros pie ikdienas ierastā atstāstījuma, nelielas pārdomas pēc pirmajām desmit Ekvadorā (un šajā ceļojumā) pavadītajām dienām. Pagaidām man viss reāli patīk – galvenās bažas par to, ka Dienvidamerikā man iedos pa ķobi pirmajās 24 stundās, nav piepildījušās un, lai arī šeit ir jāpiesargās vairāk kā dažās citās pasaules vietās, kopējā drošības situācija vismaz pagaidām man šķiet tīri normāla.
Esmu ļoti apmierināta ar līdzpaņemto lietu klāstu – šajās desmit dienās esmu izmantojusi teju visu sortimentu. No apģērba esmu uzvilkusi gan peldkostīmu, gan visas siltās un pretlietus drēbes vienlaicīgi. Arī visi gadžeti ir attaisnojuši sevi – katrs citā situācijā. Nav arī nekā tāda, pēc kā es briesmīgi ilgotos, bet kas nebūtu paņemts līdzi. Gut.
Ar rakstīšanu arī veicas tīri labi, tāpat kā ar interneta atrašanu. Vienīgi esmu nolēmusi, ka pie iespējas centīšos piešķirt sev vienu ceļošanas „svētdienu”, kas, visticamāk būs plus mīnus trešdiena – diena, kurā es nekur nebraukšu, bet apkopšu nepadarītos rakstu darbus un atpūtīšos. Citādi man ir sajūta par saguršanu ilgtermiņā.
Jā, jau minēju iepriekšējā ierakstā – maršrutā un termiņos neiekļaušos. Bet ne jau tāpēc es ceļoju, lai skrietu pakaļ kaut kādiem plāniem vai lektu pāri pašas uzstādītām barjerām. Ļaušanās plūsmai un pielāgošanās situācijai man šķiet daudz prātīgāks piegājiens – ko tik es neesmu pieredzējusi jau šajās pirmajās desmit dienās tikai tāpēc, ka neaizbraucu uz ziemeļiem no Kito, kā bija paredzēts, bet gan ļāvu sevi vilināt arvien tālāk uz dienvidiem.
Tāpat esmu ļoti priecīga, cik labi strādā 20 eiro ideja. Tiešām – sirsnīgs paldies visiem, kas ir atsaukušies, man tas patiešām daudz nozīmē. Bloga kreisajā pusē ir ieviesta sadaļa „Tava diena”, kurā var redzēt aizņemtos un brīvos datumus – droši vari pieteikt savējo (http://kamzolis.com/tava-diena/). Tāpat var mierīgi pieteikt arī „darbību” vai vietu, ļaujot man izvēlēties datumu, tas ir feini. Vēl neesmu iekārtojusi sadaļu ar maršrutu, lai jums būtu vieglāk sekot līdzi manai klejošanai, bet izdarīšu to, kad būšu piebāzējusies mierīgākā vietā ar internetu.
Budžetam gan es šobrīd šļūcu pāri par 25%, bet es domāju, ka ilgtermiņā tas izlīdzināsies. Ja nē – izrādīsies, ka būšu nepareizi prognozējusi savu ceļošanas „iztikas minimumu”. Bet man ir sajūta, ka ilgāk ceļojot izdevumi turpinās sarukt – es arī joprojām mācos un adaptējos vietējai situācijai.
Jā, pagaidām man viss patīk, kā saka: „so far, so good”. Kontinets, valsts, šejienes neticami skaistā daba, cenas, ēdiens, ceļabiedri, situācijas un jaušības. Viss notiek!
