Ir ieradies slinkums rakstīt. Īsumā. Braucām ar trim dažādiem, diezgan piebāztiem autobusiem. No Sudokas un Alušti, no Aluštes un Jaltu, no Jaltas uz Alupku. Tā pagāja teju visa diena. Alupkā atraduši mīlīgu vietējo žiļjo, aizgājām paēst vakariņas uz vietējo stolovuju, kurā viss bija kā padomijā – oficiantes, cukurs saldējuma trauciņā, tējas glāzes ar krāsas numuriņu uz dibena un viss pārējais. Kopumā Alupka ir samērā briesmīga atpūtnieku pilsēta. Briesmīgu to padara atpūtnieku bari un viss viņiem pakārtotais serviss. Melnā jūra ir skaista, bet auksta.
