Iepazīšanās ar kuģi – mūsu jaunajām mājām

Cipari: 2 020 000 IDR (111, 41 Ls)
1 400 000 – transports (tūre – tā īsti nav godīgi uzskaitīt, bet nezinu, kā lai šos izdevumus pareizāk sadala)
380 000 – proviants
240 000 – citi

Kā es to modinātājpulksteni vakar esmu uzlikusi, nesaprotu. Pamostos par vēlu, lai apbrauktu ap salu ar velosipēdu, bet par agru, lai jau dotos uz kuģi. Tomēr nolemju vismaz mazliet pabraukties. Sakrāmējos, paķeru vienu no viesnīcas čīkstošajiem lūžņiem, un dodos izbraucienā. Vairums tūristu pēc vakardienas uzdzīves saldi guļ un rīta saules apspīdētā sala izskatās dikti mīlīga. Pabraukājusi nepilnu stundu, atgriežos viesnīcā, savācu no veļas mazgātavas vēl mitrās drēbes un dodos ceļojumā.

Piekrastē satieku dažus jaunos ceļabiedrus. Vispirms iepazīstos ar kādu pāri: zviedru meiteni Žozefīni un viņas puisi Robu no Anglijas. Tad mums pievienojas Šons no Kanādas, Nelike no Holandes, Niklas no Vācijas un vēl citi ļautiņi. Mūs iesēdina laivā un tiekam aizvesti līdz Lombok salai. Tur mums uzklūp zirgu pajūgu vīri, lai aizvestu līdz autoostai. Viņi izliekas, ka būtu iesaistīti tūres procesā, daži pat prasa uzrādīt biļetes. Esmu jau pieradusi pie blēžiem un neko nerādu, kā arī paziņoju, ka nekādus 30 000 par vešanu nemaksāšu. Ja dikti grib mūs vest, lai ved pa 10 000 un basta. Esmu šo maršrutu jau braukusi par 6000. Šis arī aizved pa 10 000. Žozefīne ar Robu par šo joku samaksājuši 50 000.

Stāvam un neko nesaprotam. Kur mums jāiet, kurā autobusā jākāpj. Pēc brīža mūs tomēr pēc kaut kādiem, viņiem vien saprotamiem principiem, sasēdina autobusos un dodamies ceļā. Pa ceļam ik pa laikam piestājam, lai uzņemtu vēl kādu pasažieri vai nopirktu proviantu ceļam. Katram jāaizpilda lapa, cik daudz un kādus dzērienus viņš plāno patērēt, attiecīgi tāds daudzums tiek arī iegādāts.

Tūristu pilsētiņā Senggigi tiekam palaisti paganīties – paēst pusdienas, vēl pēdējo reizi ieskatīties internetā un nopirkt vajadzīgo ceļam. Pērkam ko nu kurais – cits papildu pārtiku (kā es, piemēram), cits pretvemšanas tabletes – nevar zināt, cik traki mūs šūpos.

Norunātajā laikā esam atpakaļ, mums tiek noturēta piecminūte un izstāstīts turpmāko dienu plāns. Tad atkal tiekam iekrāmēti autobusā un turpinām ceļu pa Lombok salu uz ostu, kur mūs sagaida laiva – mūsu mājas turpmākās 4 dienas.

Kad piestājam, cenšamies uzminēt, kura laiva būs mūsējā. Neviena neizskatās diži glauna, bet, kad ieraugām, ka mūsu mantas tiek krautas uz pavisam mazas, baltas tupelītes, esam šokā. Neizskatās, ka tur vispār var satilpt, kur nu vēl dzīvot, 22 cilvēki – tik liela ir mūsu kompānija (nerunājot nemaz par apkalpi). Es izsaku cerību, ka šī laiva ir domāta, lai nogādātu mūs līdz īstajai laivai. Tomēr mans minējums nav pareizs – šīs ir mūsu īstās mājas. Citi, izvilkuši reklāmas bukletus, cenšas salīdzināt bildēs redzamos attēlus ar reālo dzīvi. Jāatzīst, ka kuģis sakrīt ar fotogrāfijās redzamo, vienīgi bildēs kuģis izskatās daudz labāk kā dzīvē (nolāpītais mārketings). Tualetes bildes gan nesakrīt. Bukletā uzzīmēts glīts pods, bet reālajā dzīvē vienīgā nokārtošanās iespēja ir caurums kuģa grīdā, no kurienes visi labumi pa taisno nonāk okeānā. Lieki piebilst, ka mazgāšanās iespēja neeksistē. Gulēšana notiek laivas otrajā stāvā, kur no matracīša līdz brezenta griestiem ir mazliet vairāk par metru. Guļam, protams, visi vienā telpā un pārvietojamies rāpus, cenšoties nenospiest kādu ceļabiedru.

Kā nebūt iekārtojamies. Mūsu lielās somas tiek novietotas kravas tilpnē. Es palūdzu savu čemodānu nekur nenovietot, būs uz kā sēdēt. Kad vairums somu pazudušas no klāja un ļautiņi izklīduši pa laivu, vairs neizskatās tik briesmīgi. Daudzi atguļas un ieslīgst pēcpusdienas snaudā. Es izkaru uz striķa savas pusslapjās drēbes, kas top sausas un nedaudz sāļas nepilnas stundas laikā. Paņemam pa aukstam alum, vērojam zilo ūdeni, garām slīdošās salas un vienojamies, ka tomēr nav tik traki. Kad pievakarē sākas krāšņa saulrieta izrāde, esam jau pavisam laimīgi un apmierināti ar dzīvi.

Vakariņās galdā tiek celta aizdomīga paskata zivs. Galdā, protams, ir mazliet neprecīzs apzīmējums. Klāja vidū tiek uzkrāts deķītis, mēs satupstam apkārt un ieturamies. Vēl brīdi pavakarējuši, liekamies uz auss. Pirmo nakti uz ūdens pavadām, stāvot kādā līcī. Aklimatizējamies. Nākamnakt jau gulēsim, braucot pilnā jaudā uz priekšu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s