Pirms pusotra gada, ejot Santjago Ziemeļu ceļu, saņēmu ziņu no Ivetas. Tajā viņa iepazīstināja ar sevi un piedāvāja barterdarījumu – pēc manas atbraukšanas kārtīgi izmasēt visus muskulīšus, par to pretī saņemot bildes no Camino malā esošajām mājām, kas tiek pārdotas. Telefons vienmēr pie rokas – kas tur ko nenospiest pa ceļam redzamos “Vende” plakātus. Tā... lasīt vairāk
Trip: Eiropa īsi pirms aizvēršanas
2020. gada februāra beigās kopā ar Ivetu un viņas diviem kaķiem sēdos auto, lai palīdzētu aizstūrēt draudzeni līdz Spānijas ziemeļiem, kur būs viņas jauna dzīvesvieta. Nepilnās četrās dienās pieveicām 3700 kilometrus. Braucienam sekoja nedēļa uz vietas Spānijā, tad caur Santjago un Porto devos uz Berlīni. Mājās nokļuvu 9. martā, īsi pirms Eiropas robežu slēgšanas un karantīnas pasākumu ieviešanas. Šī brauciena laikā ļoti ilgojos nokļūt mājās un ne pārāk izbaudīju brīvo traukšanos pāri robežām ar visiem transporta līdzekļiem, jebkuras vietas apmeklēšanu bez raizēm un cilvēku apskaušanu. Šī ir tā reize, kad novērtējums parādās, kad esam ko pazaudējuši.
Pie Ivetas pavadītās dienas ir sajukušas un sajaukušās. Kurā dienā tika stieptas kastes, kurā žagari no meža, kurā ciemos braukts un kurā okeāns apraudzīts – kas to lai zina. Nedēļa palidojusi un man laiks doties ceļā. Uz Santjago. Tikai šoreiz ne ar kājām, bet gan automašīnas salonā. Tā ir tik jocīga sajūta, it kā Santjago... lasīt vairāk
Ja tā godīgi, uz Santjago man pat īsti nevajag. Santjago ir tikai pieturas punkts uz Porto, bet Porto – uz Berlīni. Arī uz turieni man patiesībā vairs īsti nevajag. Labi, par visu pēc kārtas. Pirms Iveta mani uzrunāja braucienam uz Spāniju, man jau bija nopirktas lidmašīnas biļetes no Rīgas uz Berlīni un atpakaļ. Berlīnē bija... lasīt vairāk
Par spīti ļoti šaurajai hosteļa istabiņai, pamostos labi izgulējusies. Visādi citādi hostelis ir lielisks – tas atrodas tieši iepretim Casa de Musica pieturai, kur piestāj autobusi no Santjago, tam ir labi aprīkota virtuve un omulīga priekštelpa pasēdēšanai. Ieskrienu dušā, paēdu brokastis (pēc hosteļu mērauklas visai labas), atlasu mantas, kuras pa dienu nevajadzēs un palūdzu tās... lasīt vairāk
Nupat riņķī ir mēnesis kopš esmu atgriezusies no Berlīnes un neesmu par to uzrakstījusi ne rindiņas. Lai gan mēnesis nav nekāds ilgais laika periods, tomēr Vācijā piedzīvotais šķiet kaut kas no iepriekšējās dzīves. Visu šo mēnesi esmu jutusies lieliski un attiecīgi varu secināt, ka nekādi vīrusi mani nav šai braucienā apsēduši, tomēr interesanti ir tas,... lasīt vairāk