Mūsu šodienas galvenais pieturas punkts ir pulksten divi, kad esam sarunājuši tikšanos Sietlas centrā ar nevienu citu kā manu pirmo Santjago ceļa kompanjonu Hilariju. Tie, kas manu blogu lasa jau pāris gadus, noteikti atcerēsies dzīvespriecīgo, sprogaino amerikāņu meiteni, kas mazliet līdzenās slavenajai aktrisei Džūlijai Robertsai. Līdz tam gan vēl ir mazliet laika, tāpēc rīta pusi... lasīt vairāk
Trip: Aļaskas road-trip
Četrus mēnešus ilgais brauciens (2015. gada jūlijs – novembris) no Monreālas līdz Aļaskai un atpakaļ ir viens no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem. 30 000 km garajā ceļā redzēti lāči, ledāji, kalnu ezeri, ziemeļblāzmas, apšubekas, satikti ārkārtīgi interesanti cilvēki un pieredzēta plaša emociju gamma.
“Pirms jūs aizbraucat, mums ir tradīcija”, saka Inta, “visiem ir jānofotografējas šeit, pie trepēm”. Tad nu sabildējamies visās kombinācijās un rakursos, tad gan esam gatavi ceļam. Inta vēl mums sniedz uz atvadām sviestmaizes un augļus, lai mums nebūtu tik grūti pārdzīvot pāreju no gardajām maltītēm uz kempinga makaroniem. Atkal jau jūtos kā aizbraucot no mammas... lasīt vairāk
Hilarija stāstīja, ka visskaistākais skats šeit esot saullēkts virs ezera. Izskatās, ka mana zemapziņa to grib redzēt, tāpēc bez visa modinātā pamostos tieši brīdī, kad lec saule. Brīdi papriecājos un dodos atpakaļ miega skavās un nošņācu līdz pat vienpadsmitiem. Mana rosīšanās pamodina arī Rafaēlu un viņš izveļas no savas istabas pretējā gaiteņa pusē. Hilarija ar... lasīt vairāk
“Nu kurš kaimiņš no rīta darbina mašīnu”, miegā prātoju. Kad atveru acis, saprotu, ka esmu teltī viena un “kaimiņš” ir Rafaēls. Aha, tātad tomēr nosalis. Es savos trijos guļammaisos šņācu kā lācis migā un nesalu nemaz. Izlienot no telts, gan ir auksts. Tagad termometrs rāda +6 grādus, bet Rafaēls stāsta, ka pirms stundas ir bijuši... lasīt vairāk
Lai arī šī nakts temperatūras ziņā nebija vēlīgāka, gulēt bija daudz siltāk – iemiegot palīdzēja gan ugunskura uzņemtais siltums, gan nedaudz zemāka atrašanās virs jūras līmeņa, kā arī sausāks gaiss. Es pat biju piešķīrusi vienu no kārtām Rafaēlam, bet arī divos guļammaisos bija gana labi. Agrā tumsa mums sāk palīdzēt rītos piecelties agrāk, es šorīt... lasīt vairāk
Brokastīs pieveicam pavisam pēdējos pārtikas krājumus, uzpildām dzeramo ūdeni un dodamies ceļā. Kolīdz esam atpakaļ uz lielā ceļa, atgriežas garlaicīgā ainava. Ferma seko fermai un dzeltenie, nesen nopļautie lauki mijas ar tikko uzartajiem, veidojot ceļmalās krāsainus rakstus. Ir jauki tos vērot pusstundu, bet tad bezgalīgie lauki apnīk, laikam esam kalnu izlutināti. Spokane pilsētā ierodamies teju... lasīt vairāk
Mēs esam tikko no gultām izvēlušies, kad Dunkans jau rūcina savu balto zirgu pie mūsu treilera. “Veco laiku skola”, secina Rafaēls, “viņš teica, ka būs klāt deviņos un tagad ir tieši deviņi”. Visi kopā dodamies uz netālo pilsētiņu paēst brokastis. Dunkans apsveicinās ar saimnieci, aprunājas par dzīvi un mēs pasūtām katrs pa sātīgam burito. Mielojamies,... lasīt vairāk
“Zane, man tev kaut jāpastāsta”, Dunkans no rīta izskatās tāds kā sajūsmināts, tāds kā zobgalīgs. Nu, nu, klāj tik vaļā. “Mēs ar tevi braucam Transsibīrijas vilcienā, trešās klases vagonā kopā ar vistām, aitām un citiem lopiņiem. Kad atnāk policija, viņi neparko negrib ticēt, ka mēs esam zemnieki, jo man ir mans iPads un tev –... lasīt vairāk
“Tātad, tava dzimšanas diena ir šodien vai rīt?”, Rafaēls no rīta grib precizēt. “Nu, kā to ņem”, atbildu, “teorētiski rīt, bet praktiski, ja skatās pēc Latvijas laika, tad tā sākas šodien trijos”. Puiši mani gribēja jau šorīt vest svētku brokastīs uz pilsētu, bet, tā kā esam iecerējuši turp doties pēcpusdienā, saku, ka tāda vizināšanās būs... lasīt vairāk
“Nu un šodien ir tava ASV dzimšanas diena”, konstatē ceļabiedri un man nav ne mazāko iebildumu pret divām dzimšanas dienām. Kamēr pārējie strādā, es piesēžos pie interneta un izpakoju virtuālās e-pastu dāvanas, ziņu puķes un daudzās apsveikuma kartītes, pamatā no Latvijas, bet daudzas ceļo no pārējās Eiropas, Dienvid un Ziemeļamerikas, Āzijas un citām pasaules malām,... lasīt vairāk