Man draugi īpašas atklātības brīžos ir atzinušies, ka viņiem nav viegli izturēt manu hipersocializēšanos. Es varu iepazīties, ejot pēc piena, un vairākas stundas nopļāpāt ar tikko satiktu svešinieku. Un justies par to līdz ausīm laimīga. Es ņemu stopētājus. Es uzsāku sarunas ar svešiniekiem autobusā. Es uzticos cilvēkiem.
“Koučsērfings (couchsurfing: dīvānu sērfošana, turpmāk tekstā CS) ir tikai un vienīgi par uzticēšanos”, saka kāda sieviete šīs interneta vietnes videorullītī, kas stāsta par CS drošības aspektiem.
Esmu pārliecināta, ka lielais vairums zina, kas tas par zvēru, bet ja nu ne – īss apraksts. CS ir satikšanās vieta internetā cilvēkiem, kas ceļo vai ir gatavi uzņemt ceļotājus. Ceļotājam tas nozīmē iespēju viesnīcas vietā palikt pie kāda mājās, bet mājas saimniekam tā ir iespēja satikt cilvēkus no visām pasaules malām. Ciemošanās kultūra ir saprotama lieta, tikai daudzus mulsina fakts, ka šeit šis ciemošanās process notiek pilnīgi svešu cilvēku starpā. It kā sākumā šķiet – kā tad tā, es atvēršu savas mājas durvis pilnīgam svešiniekam, viņš taču var mani apzagt vai nodarīt ko sliktu. Vai arī – kā es zinu, ka man kā ciemiņam ir droši gulēt zem sveša jumta?
Senos (un arī ne tik senos) laikos ceļiniekiem naktsmājas lūgšana svešās mājās bija ierasta lieta. Un daudzās kultūrās viesis ir svētība un tradīcijas prasa viņu uzņemt godam. CS savā ziņā ir šādas tradīcijas atdzimšana, tikai tas notiek daudz koordinētāk, lielākos apmēros un ir arī drošāk.
Kāpēc drošāk? CS veidotāji ir radījuši virkni ar elementiem, kas ļauj pārliecināties par cilvēka personību. Ir iespēja par simbolisku samaksu apliecināt savas personas un dzīvesvietas autentiskumu, par to saņemot speciālu ikonu uz profila. Citi cilvēki var “nobalsot” par tevi kā īpaši uzticamu subjektu. Un pats galvenais – ir atsauksmju sistēma, kurā cilvēki, kas ir sastapušies, var dalīties pieredzē par šo tikšanos un tādējādi cilvēks, kuram ir daudz pozitīvu atsauksmju, ir teju 100% drošs elements. Salīdzinoši stopēšana ir daudz nedrošāks pasākums.
Katra cilvēka profilā ir aprakstītas intereses, ir pieejamas fotogrāfijas. No profila – gan no satura, gan formas – var spriest, vai šis būs tas cilvēks, ar kuru tev būs interesanti pavadīt laiku. Jo minimālā programma CS ir guļamvietas nodrošināšana, bet parasti tas ir “tikai sākums”. Visbiežāk klāt nāk saviesīgas sarunas (yessss), vietējo ēdienu un dzērienu baudīšana, vietējā ieteikumi par lietām, ko darīt un arī ko nedarīt attiecīgajā valstī. Un, ja vien saimniekam ir laiks – viņš tevi izvadā un sastāda kompāniju apkārtnes apskates ceļojumā.
Mana pieredze ar CS pagaidām nav diez ko diža, bet es nevaru pateikt neviena slikta vārda par šo kustību. Es uzņēmu franču – ukraiņu pāri, kas atveda ļoti gardu viņu dzīvesvietas reģiona vīnu un īsto safrānu, protams, es saņēmu uzaicinājumu jebkurā laikā viesoties pie viņiem Francijā (ko es kādu dienu arī izdarīšu). Es 5 dienas izklaidēju ļoti īpašu kundzi Aleksu no Amerikas, kas savos 65 gados (!) 9 mēnešus ceļo tikai ar CS palīdzību.
Pāris citāti no Aleksas: “Es dažreiz brīnos, bet teju visi man uztic pat savas mājas atslēgas. / Es saņemu savu aizsaulē aizgājušā vīra pensiju, bet man ir aizdoma, ka šādi ceļojot, es pat to visu neiztērēju. / CS ir radikāli mainījis ceļošanas kultūru.”
Pagājušo nedēļu es pārkāpu pāri aizspriedumiem un uzņēmu vienu Dānijā dzīvjošu, no Pakistānas nākušu jaunēkli bez nevienas atsauksmes. Protams, pirms tam rūpīgi izpētot FB un Linkedin profilus, sarakstoties kādu laiku, un pārliecinoties, ka dārgais arī būs šai laikā mājās. Un ziniet – brīnišķīga pieredze.
Šobrīd esmu Vācijas pilsētā Flensburgā un uz šejieni lētākais ceļš veda caur Berlīni un Hamburgu. Joka pēc iemetu paziņojumu, ka būšu vienu dienu Hamburgā, ja nu kādam ir vēlme mani izklaidēt. Krievu puisim Viktoram tāda bija un es varēju pie viņa atstāt savu smago ceļa somu, viņš man izrādīja Hamburgu, izvizinājāmies ar kuģi, tiku pie 3 x zējas uzkošanas un tējas padzeršanas. Un pāri visam – lieliskām sarunām.
Es jaunnedēļ dodos jau tālākā ceļā uz Ameriku, kur man jau ir sarunātas naktsmājas pie Losandželosas, Lasvegasā, Maiami, Ņujorkā utt. Es jau Feisbukā plātījos ar pāris uzaicinājumiem. Piemēram, kāds vīrs, kuram pieder velo un laivu īre, piedāvā palikt atsevišķā istabā ar skatu uz okeānu, izmantot bez maksas velosipēdus un kaijakus. Un viņš man jau ir tik daudz palīdzējis, sūtot dažādu informāciju un ieteikumus, ka esmu gatava viņam kājas bučot. Kāds cits jaunēklis no Lasvegasas atrakstīja, ka ticis lieliski uzņemts Rīgā un jūtas, ka grib to atdarīt kādam no Latvijas. Un uzaicināja mani. Un tā var turpināt un turpināt. Protams, ar 100% pārliecību par CS sekmēm es varēšu dalīties pēc Amerikas ceļojuma (un tā laikā), bet man ir iekšēja sajūta, ka viss būs vienkārši lieliski.
Šobrīd man ir šķiet, ka CS ir viena no vislieliskākajām iespējām, ko dod mūsdienu tehnoloģijas. Un kas man dikti patīk – ja mēs tagad bieži diskutējam par to, ka cilvēki ar sociālajiem tīkliem atsvešinās no dzīves un reālajiem kontaktiem, tad šis nu reiz ir projekts, kur internets ir tikai līdzeklis, lai savestu kopā īstus cilvēkus īstā dzīvē. Kur mēs varam socializēties un socializēties pēc sirds patikas:).
Šis ieraksts tapis ar mērķi dalīties savā sajūsmā un arī iedrošināt Jūs vairāk uzticēties cilvēkiem un pamēģināt CS.
CS mājaslapa
