Vakar ķermenis negribēja iet gulēt (Filipīnās bija trīs dienā), bet šorīt – celties augšā (Filipīnās taču nakts). Tomēr jāceļas vien ir – Edgars dodas strādāt, bet es padzert rīta kafiju un nopirkt autobusa biļeti uz štatiem. Kad pieeju pie Greyhound biļešu lodziņa un vēlos nopirkt biļeti uz Everett pilsētiņu, darbinieks vaicā, vai uz šodienu. Kā... lasīt vairāk
Place: Seatlle
Pēc brokastīm Inta un Ričards iesēdina mūs mašīnā un aizved uz dažām Sietlas vietām, kur mēs nekad nenonāktu, ja vien neatrastos viņu sabiedrībā. Pirmā pietura ir Latviešu Biedrības Vašingtonas štatā, kas pastāv 65 gadus, sanākšanas vieta ar nelielu baznīciņu. Šeit bērni pulcējas svētdienas skolā, bet lielie (un arī mazie) var apmeklēt bibliotēku un dažādus pasākumus.... lasīt vairāk
Mūsu šodienas galvenais pieturas punkts ir pulksten divi, kad esam sarunājuši tikšanos Sietlas centrā ar nevienu citu kā manu pirmo Santjago ceļa kompanjonu Hilariju. Tie, kas manu blogu lasa jau pāris gadus, noteikti atcerēsies dzīvespriecīgo, sprogaino amerikāņu meiteni, kas mazliet līdzenās slavenajai aktrisei Džūlijai Robertsai. Līdz tam gan vēl ir mazliet laika, tāpēc rīta pusi... lasīt vairāk
“Pirms jūs aizbraucat, mums ir tradīcija”, saka Inta, “visiem ir jānofotografējas šeit, pie trepēm”. Tad nu sabildējamies visās kombinācijās un rakursos, tad gan esam gatavi ceļam. Inta vēl mums sniedz uz atvadām sviestmaizes un augļus, lai mums nebūtu tik grūti pārdzīvot pāreju no gardajām maltītēm uz kempinga makaroniem. Atkal jau jūtos kā aizbraucot no mammas... lasīt vairāk
Hilarija stāstīja, ka visskaistākais skats šeit esot saullēkts virs ezera. Izskatās, ka mana zemapziņa to grib redzēt, tāpēc bez visa modinātā pamostos tieši brīdī, kad lec saule. Brīdi papriecājos un dodos atpakaļ miega skavās un nošņācu līdz pat vienpadsmitiem. Mana rosīšanās pamodina arī Rafaēlu un viņš izveļas no savas istabas pretējā gaiteņa pusē. Hilarija ar... lasīt vairāk