Man ir sajūta, ka esam pabraukuši garām Kotapaksi vulkānam. Sāku klapēt pa stiklu, aiz kura sēd šoferis un konduktors, norobežoti no pārējiem pasažieriem. Ieraugot mani, konduktora sejā pavīd tāda „ai, fāk” izteiksme, ko papildina žests, piesitot plaukstu pie pieres. Viņš pat varētu neko neteikt, man tāpat viss ir skaidrs – jauneklis aizmirsis apstādināt autobusu un... lasīt vairāk
